Vai es vēlos bērnu: pieci jautājumi sev, pirms gatavoties grūtniecībai

Portāls "Parents" piedāvā uzzināt, kādus jautājumus tev pašai sev būtu jāuzdod, ja tavā galvā riņķo domas par mazuļa laišanu pasaulē. Tas ir tikai tavs lēmums, turklāt tu drīksti izvēlēties, vai vēlies bērnus vai nē. Iespējams, izjūti sabiedrības spiedienu, ka tev jākļūst par māmiņu, bet atceries, ka tikai tu pati to izlemsi. Ja arī tevī rosās šaubas, parunājies ar sevi, bet godīgi...

Šis varētu šķist tik vienkāršs jautājums, tik tiešs, ka robežojas pat ar banalitāti. Tomēr tā tas nav. Šādi godīgi jautājumi ir loti sāpīgi, un atbildēt uz tiem ir daudz sarežģītāk, nekā varētu domāt. Tāda veida jautājumi skar to, ko mēs nevēlamies parādīt ne sev, bet vēl jo vairāk – ne jau citiem. Tu vari sagatavot sarakstu, ja vēlies. Domās vai rakstiski uzskaiti visus iemeslus, kuru dēļ tu laiku pa laikam par to domā. Pēc tam pieraksti visus šķietamos "pret" jeb šaubas, iedomājoties sevi kopā ar mazuli. Tu vari sarakstu papildināt, dzēst vai mainīt. Dod sev laiku. Piemēram, mēnesi. Pārlasot sarakstu pēc kāda laika, var būt arī negaidīts pārsteigums, jo tas var pastāstīt par mūsu dziļi slēptākajām pusēm un iemesliem, kuru retrospekcija var šķist kā gandrīz svešinieka uzrakstīta. Šis ir lielisks veids, kā noteikt, kādas domas un jūtas patiesi pieder tev, bet kuras – nē.

Kad ar partneri esat kopā ne jau pirmo gadu, turklāt tev jau ir pāri 30, tad pastāv teju tikai divi attiecību attīstības scenāriji: vai nu jūs šķiraties, vai arī izlemjat par labu bērniņa radīšanai. Pienācis laiks par to padomāt. Vai cilvēks, ar kuru tu dali savu dzīvi, gribēs paplašināt savu mīlestības loku? Vēlme radīt mazuli rodas no vēlmes dalīties savā mīlestībā ar partneri, vai arī tu vēlies bērnu, jo jūti, ka pienācis piemērotākais laiks? Starp citu, vai tavs partneris vēlas bērnu? Apsēdieties pie galda un parunājieties no sirds – šis ir apzināšanās un godīguma akts.

Nav zināms, kā veidosies jūsu attiecības līdz ar mazuļa ienākšanu tavā dzīvē, bet vienu gan var teikt gandrīz pilnīgi droši: bērni nenogludina attiecības, un vīrietim nevajadzētu "uzspiest" kļūt par tēvu, ja vien viņš patiešām to nevēlas. Svarīgi zināt, ko jūs patiešām vēlaties, un būt godīgiem vienam pret otru.

Atbildi ātri, neaizdomājoties! Aprakstot savas visdziļākās bailes dzīves priekšā, tu tāpat varēsi atklāt iemeslus, kuru dēļ tu instinktīvi atliec ideju par mazuli. Iespējams, pati atbildības ideja noved tevi krīzē – finanšu, tava darba, laika organizācijas utt. Jebkuras bailes ir likumīgas, ļauj visai trauksmei izrauties ārpusē. Atklāj savas dziļākās bailes un izmanto izdevību pa īstam uz tām paraudzīties, tādā veidā tu sapratīsi, no kā tās rodas. Bieži vien tie ir pilnīgi pamatoti un racionāli jautājumi, un šaubas.

Galvenais ir atcerēties, ka tie, kuri izlemj radīt bērniņu, nedara to praktisku iemeslu dēļ. Ikviens vecāks tev pateiks, ka ir bijušas grūtības, baiļu brīži, periodi, kad viss notiek ne tā, kā gribētos, un, iespējams, darbs un pārliecība sagrūst tieši tad, kad esi nodomājis, ka beidzot to esi atradis. Tomēr tie, kuriem ir bērni, saka, ka viņi ir ieguvuši jaunus spēkus, tieši pateicoties viņiem, jo ir ieguvuši spēju atrast jaunus risinājumus un pārliecību par sevi.

Smadzenes darbojas attēlos, atgādina neirozinātne. Tas nozīmē, ka "fotogrāfijas", ar kurām "barojam" savu iztēli, ir daudz patiesākas, nekā vārdi, kurus mēs sev sakām. Iespējams, tu nekad neesi pamanījusi, bet dažreiz tas, ko mēs sakām, un tas, ko mēs vēlamies, – nav tas pats, ko mēs patiešām vēlamies. Ir cilvēki, kuri ir smagi strādājuši, lai sasniegtu mērķi. Turklāt, tiklīdz viņi sasnieguši vēlamo galamērķi, viņi negaidot sapratuši, ka atrodas ne tajā vietā jeb nepareizajā... Šādos gadījumos ir divi ceļi: vai nu spītīgi doties uz priekšu pa šo izvēlēto ceļu, vai mainīt kursu.

Kādu tu sevi iedomājies tad, "kad izaugsi"? Atgriezies savā bērnībā, tu taču arī biji bērns! Kas ir nepieciešams mazai meitenei, kura aizvien dzīvo tevī? Atbildes tevi var pārsteigt, jo tavs iekšējais bērns nedomā standartizēti, ko esam apguvuši pieaugušā vecumā, lai izdzīvotu ikdienas dzīvē.

Ir sievietes, kurām patikuši bērni un viņas par tiem sapņojušas kopš agrīna vecuma, lutinājušas draugu bērnus un piedāvājušas sevi kā aukles pie katras izdevības. Bet, paliekot vienatnē ar savu bērnu, piedzīvojušas pavisam citu attiecību ar bērnu pusi – kliegšanu, netīrus matus un tumšus lokus zem acīm, zaudējot pacietību, miegu un iegūstot nervozitāti. Un tieši pretēji, sievietes, kurām ir bijusi maz kā kopīga ar jaundzimušajiem, izrādījušās kaislīgākās un mīlošākās mammas, kuras spējušas augt kopā ar saviem bērniem neatkarības un piedzīvojumu garā. Bet kāda bija tava mamma? Kā tava ģimene ir ietekmējusi ideju par to, par kādu māti tev vajadzētu vai vēlies kļūt?

Mēs esam savas pārliecības un savu ideju par to, kā visam jānotiek, ķīlnieki. Mēs nekad nepamanām, taču daudzas mūsu absolūtisma definīcijas, gan pozitīvas, gan negatīvas, rodas nevis no mums, bet gan no tālienes. Tās patiesībā nepieder mums. Iekšienē tajās ir maz patiesību un daudz spriedumu, uzskatu, kas dzimuši teorētiski, bet bieži vien ir svešinieki. Paņem tukšu papīra lapu un sāc zīmēt, atbrīvo prātu. Atlaid to, ko jūti dziļi savā iekšienē, un senais instinkts tev beidzot pateiks tavas sirds patiesību. Neatkarīgi no tā, kurā virzienā ej, dziļa miera sajūta ir tā, kas liek izvēlēties pareizo ceļu.