Vai pastāv pareizais brīdis, kad plānot bērnu? Trīs sev uzdodami kontroljautājumi
Foto: Shutterstock

Mīļotais vīrietis, karjera, naudas pelnīšana... Novelt atbildību uz pienākumiem vai tieši pretēji – ieklausīties tikai iekšējā balsī? Kad saprast un vai vispār pastāv tāds vispareizākais brīdis mazuļa plānošanai?

Par tēmu liek aizdomāties psihologi portālā "Psychologies", piedāvājot iepazīties gan ar reālām pieredzēm, gan sniedzot dažus padomus, kas, iespējams, tev palīdzētu pieņemt vai atlikt svarīgo lēmumu.

Elīza, bioloģe no Florences par šo jautājumu nedomāja ilgi: "No vienas puses, mūsu lēmums varētu šķist neprātīgs, bet mums tas bija ļoti gudrs. Mums parādījās bērns, lai gan nevienam no mums nebija darba. Psiholoģiski tas bija pareizākais brīdis, un es zinu, – ja mēs par to sāktu domāt, mēs to neizdarītu..." Un, lūk, 25 gadu vecumā, vēl mācoties institūtā, Elīza pieņēma lēmumu. Tagad viņa ir laimīga mamma, bet viņas dēlam Roko ir jau pusotrs gads.

40 gadus vecā Marija, producente no Milānas vēl joprojām gaida savus ideālos apstākļus: "Es vienmēr esmu vēlējusies bērnu, bet ideālās situācijas, kas ļautu man ar pārliecību pieņemt šādu lēmumu, vēl nav bijis. Un jo tālāk, jo vairāk es baidos, ka būs par vēlu".

Vai pastāv šis ideālais laiks, lai laistu pasaulē bērnu? Un, ja, jā, kā to noteikt? Pirmais iespējamais ceļš lēmuma pieņemšanā ir saprast, vai tu esi spējīgs mīlēt, norāda psihologi.

Vēlēšanās vai parādsaistības?

"Kad sieviete jūt vēlmi laist pasaulē bērnu, viņai jāsaprot, ka šis bērns nebūs "viņas", bet atsevišķs cilvēks, vienīgais tāds, kurš pa savam plānos savu dzīvi," uzsver psiholoģe Klaudio Rizē no Milānas Universitātes.

Koncepcija, kuru atbalsta Rizē, sākumā radusies no Tibetas medicīnas, kurā cenšas notvert brīdi, kad bērns no savas "pasaules" redz nākamos vecākus un lūdz viņus vest uz savu pasauli. Grūtniecības laikā pāris fantazē par to, kāds "ideālais" bērns, kas atbilst viņu gaidām, viņiem ir izdevies ("cerēsim, ka viņam būs tavas acis un viņš būs tikpat gudrs...").

Šāda veida fantāzijas ir pilnīgi dabiskas. "Kad bērns nāk pasaulē, viņa vecāki bieži jūtas vīlušies. Jo viņi taču mazuli idealizēja, iedomājās viņa izskatu, katrs paļāvās uz savu individualitāti. Tā vietā, lai apzinātos, vai viņi ir gatavi ieviest jaunu dzīvi, kurā būs sava nozīme, personīgais ceļš," skaidro Rizē. Sanāk, ka dažreiz, pat neraugoties uz labvēlīgajiem apstākļiem, šis brīdis izrādās nepiemērots.

  • Par tipiskākajiem stereotipiem, kas tiek sagaidīts no sievietes kā mātes un vīrieša kā tēva, ko mēs fantazējam par mazuli, un kāda patiesībā var būt realitāte, šajā rakstā runā Dr. Ilze Sestule, ārste – psihoterapeite, kura vadīja portāla "Cālis" un veselības centra "Vivendi" kopīgo veidotās Vecāku skolas lekciju.


Sievietēm, kuras dzemdējušas jaunībā, bērns kļūst par personības pieaugšanas veidu. Tieši tā arī notika ar Rozu, kura 29 gadu vecumā sajuta, kā viņai rodas "parāds" laist pasaulē bērnu. Tajā brīdī viņa bija precēta, karjera gāja uz augšu, un viņai šķita, ka bērns ir tieši tas mazais puzles gabaliņš, kura pietrūkst pilnīgai dzīves ainai.

"Līdzīgās situācijās bērns kļūst par sociālu ikonu mājai pie jūras vai jaunai automašīnai, kas laika gaitā riskē zaudēt savu vērtību," skaidro psihoterapeite Laura Kalabrezi. "Rozas mātes loma līdz šim rāda problēmu: viņa mēģina manevrēt starp autiņu un bērna raudu nicināšanu un vainas sajūtu par to, ka viņa sevi nejūt kā mīlošu māti. Bērns "notver" šo patiesuma un dabiskuma trūkumu un tāpēc kļūst nervozs un nevadāms. Sieviete ir gatava kļūt par māti, kad ir gatava nopietnām pārmaiņām, un šī sajūta var atnākt jebkurā vecumā," uzsver speciāliste.

Ada, sabiedrisko attiecību speciāliste, šādu sajūtu piedzīvoja 34 gadu vecumā, pēc desmit laulībā pavadītiem gadiem. "Tikai tad mūsu ciešajā savienībā ar vīru es varēju iekļaut kādu trešo," saka Ada. Taču šāda skaidrība nepiemīt nebūt ne visiem, un visbiežāk cilvēki cenšas likt akcentus uz ārējiem apstākļiem. Tātad jautājums ir šāds: labāk radīt bērnu uzreiz vai jau pēc tam, kad ir izveidota karjera?

"Sievietēm, kuras dzemdē jaunībā, bērns kļūst par savdabīgu personīgā brieduma veidu, savukārt sievietes, kas vēlāk pieņem lēmumus par bērnu, var izmantot iegūtās prasmes," turpina Kalabrezi. "Šis ir brīdis, kas dažām sievietēm var arī nepienākt. Tomēr tas nenozīmē, ka sieviete nespēj veiksmīgi pašrealizēties," saka speciāliste.


Source

Cālis.lv

Tags

Grūtniecība Gatavojoties grūtniecībai Grūtniecība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Sludinājumi

Comment Form