Foto: Pexels
Kad iedomājamies seksuālo izmantotāju, tad, kā likums, iztēlojamies vīrieti. Boss ar neķītrām rokām, piedzērušais liftā, psihopāts ar nazi vai neķītrais radinieks. Asociācijas apstiprina statistika. Bet vai dzimums nosaka cilvēka noslieci uz nozieguma veikšanu? Kā dzimumu vienlīdzība varētu mainīt seksuālā noziedznieka portretu?

Par to žurnālā "Snob" raksta Olga Ņečajeva.

Praktiski viss, kas rakstīts par seksuālajiem izmantotājiem, ir par vīriešiem. Vai tiešām tas raksturīgs tieši viņu dabai? Atbilde uz šo jautājumu nav tik viennozīmīga, kā varētu sākumā likties. No vienas puses, vairākumu seksuālo noziegumu patiešām veic vīrieši. Piemēram, saskaņā ar Kanādas statistiku, 98% visu apvainojumu seksuālajos noziegumos ir pret vīriešiem (turklāt 85% noziedznieku kopumā ir vīrieši).

Vīrieši tāpat tradicionāli biežāk izvēlas netradicionālas seksuālās prakses, fetišus, izvirtības un biežāk saņem diagnozi "parafīliski traucējumi" – tās ir atkārtojušās, intensīvas seksuālās fantāzijas un darbības, kurās sakropļo vai sagādā diskomfortu.

Vienā pētījumā, kas pirmoreiz publicēts 2014. gadā, zinātnieki centās noskaidrot korelāciju starp noslieci uz vienu vai otru parafīliju, dzimumu, paša vīrišķības vai sievišķības izjūtu un dažiem citiem faktoriem: neonatāliem traucējumiem, libido, seksuālās aktivitātes, impulsivitātes un sociālā komformisma līmeni u.c. Tika aptaujāti gan pacienti ar diagnozi "seksuālie traucējumi", gan vienkāršas sievietes un vīrieši. Pētījums rāda būtiskas dzimumu atšķirības. Fantāzijas, kuras iekļauj vienus vai otrus fetišus un seksuālās noslieces (ekshibicionismu, sadismu, mazohismu, transvestītismu, vojerismu), ir gan sievietēm, gan vīriešiem. Atšķiras tikai priekšroka fantāzijās. Vīriešus vairāk saista fantāzijas par sadismu, ekshibicionismu un fetišismu, sievietes – par mazohismu.


Cits pētījums starp vīriešiem rāda, ka 64% no viņiem izrādīja interesi par vismaz vienu no izvirtībām, 59% atzina, ka fantazē par to, 44% – praktizē.

Kas vairāk saistīja vīriešus:

  • vojerisms (citu seksuālo darbību vērošana) 35%
  • fetišisms 30%
  • sadisms 22%
  • mazohisms 16%
  • froterisms (baudas būšana no dzimumlocekļa rīvēšanas pret citu personu – pūlī, satiksmes līdzeklī u.tml.) 13%
  • pedofīlija 10%
  • ekshibicionisms 4%

Praktiski visos rādītājos vīrieši uzrādīja vairāk intereses un mazāk riebuma pret dažādām seksuālām nosliecēm. Kāpēc ir tādas atšķirības starp dzimumiem?

Pirmkārt, seksuālie traucējumi iet rokrokā ar dažādiem psihiskajiem traucējumiem. Vīriešiem vispār trīs četras reizes biežāk ir attīstības traucējumi – smadzeņu bojājumi, cerebrālā paralīze, augļa attīstības traucējumi, priekšlaicīgas dzemdības, psihiskas slimības u.c.

Sievietes sešas reizes biežāk tendētas veikt seksuālos noziegumus kopā ar kādu, ne vienatnē.

Otrs svarīgs faktors ir seksualitāte, tieši libido līmenis un gatavība pielikt pūles, lai meklētu partneri, "aplidotu" un saglabātu seksuālo partneri. Te ir atrasta tieša saikne starp augstu libido un interesi par seksuālām parafīlijām, kā arī gatavību "depersonalizētam" seksam un lielam daudzumam partneru – un tas var būt raksturīgi gan vīriešiem, gan sievietēm.

Vīrieši tiek uzskatīti par impulsīvākiem, vairāk tendētiem uz risku un mazāk uz sociālo komformismu nekā sievietes. Taču savureiz seksuālā uzmākšanās vai aizliegtas seksuālās prakses saistītas tieši ar šīm rakstura īpašībām.

Un, ne mazāk svarīgi – tieksme uz seksuālo vardarbību vai aizliegtām seksuālajām praksēm var būt saistīta ar dzimumu socializāciju vīriešiem. Ja vīriešiem principā kultūrā noteikts būt aktīvākiem, lepoties ar seksuālajiem sasniegumiem, izrādīt agresiju un pārspēku, tad nav pārsteidzoši, ka viņi prevalēs to skaitā, kuri grābstās ap pusaudzēm transportā vai mēģina pārgulēt ar padotajām. Iegūtie dati apstiprina to, norādot uz tiešu korelāciju starp vīrišķīgajām rakstura īpašībām (īpaši vērtējumu) sievietēm un viņu par seksuālajām nosliecēm.

Par sieviešu upuriem biežāk kļūst bērni. Un medijos noziegumu mēdz romantizēt. Tā vietā lai skolotāju, kura izmantojusi 14 gadus vecu jaunieti, nosauktu par pedofilu, to sauc par slepeno sakaru vai par pavedēju.

Kāda tad rādās aina? Dažādas seksuālās izvirtības un gatavība seksuāliem noziegumiem, šķiet, ir saistīta ne tik daudz ar dzimumu, kā ar noteiktu personības tipu. Pašnoteikšanās tradicionālā vīrišķā lomā, augsts libido, gatavība riskēt un neatbilst sabiedrības prasībām – nav svarīgi, kāda dzimuma ķermenī cilvēks ir, – vairāk atbilst konkrētām rakstura īpašībām.

Vai tas nozīmē, ka, mainoties dzimumu līdzsvaram, mainīsies arī personāžs, kurš veiks seksuālos noziegumus? Izrādās, tam ir vēstneši. Saskaņā ar dažādiem datiem, starp seksuālo noziegumu veicējiem, sievietes ir 2%. Tomēr pētījumi par seksuālo noziegumu upuriem 12 valstīs rāda, ka šis rādītājs patiesībā ir augstāks – 11,6%.

Turklāt sievietes biežāk paliek nesodītas. Ja seksuālo noziegumu veic sieviete, par to stāsta daudz retāk. Un, pat ja tiek atklāta seksuālā vardarbība pret bērniem, sociālie darbinieki reaģē maigāk un ir mazāk aizdomīgi pret sievietēm. Saistībā ar pilngadīgajiem interesanti ir tas, ka sieviešu upuri izrādās abu dzimumu – aptuveni līdzīgā attiecībā. Kamēr vīrieši biežāk par upuriem izvēlas sievietes. Taču par sieviešu upuriem biežāk kļūst bērni. Piemēram, gadījumā, kad skolotāja pavedināja četrpadsmit gadus vecu skolēnu, viņu tā vietā, lai apvainotu pedofīlijā, plašsaziņas līdzekļi notikušo ietērpa tādos vārdos kā "slepenais sakars", "pavedēja" – teju vai tas tika vērtēts kā nozieguma burvīgums.


Sievietes sešas reizes biežāk tendētas veikt seksuālos noziegumus kopā ar kādu, ne vienatnē. Un viņu klātbūtne visu sarežģī – neviens taču nav gatavs šādai sievietes uzvedībai, viņas klātbūtne mazina aizdomas par situācijas bīstamību upurim, normalizē notiekošo.

Ja pieņemt, ka izmaiņas sabiedrībā un dzimumu lomu līdzsvarošana veidos sieviešu noziedznieču pieaugumu seksuālajā sfērā, tas ir biedējoši. Kopumā sieviešu noziedzība pieaug. Piemēram, Anglijā tā 25 gadu laikā pieaugusi par 30%, neskatoties uz to, ka sievietes statistiski saņem vidēji maigāku sodu.

Rietumos izveidotas dažādas programmas ar cilvēkiem, kas veikuši dzimumnoziegumus. Un tiem ir augsta efektivitāte – tos, kuri izgāja programmu, atkārtoti arestēja 7,2%, kamēr zagļiem recidīvs ir 74%. Taču svarīgi saprast, ka šīs programmas, kā daudzas citas, izveidotas, pētot vīriešus un vīriešiem.

Es nekad neesmu stāstījusi par drošību bērniem pēc principa "nerunā ar svešinieci". Es devu viņiem noteiktākus norādījumus: ja tu esi pazaudējies, atrodi policistu, ja nav policista – atrodi sievieti. Un pagaidām šāds ieteikums ir statistiski pamatots. Pagaidām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!