Kļūt par vecāku ir mazā dzīves zemestrīce, neatkarīgi no dzimuma. Šoreiz ielūkojamies divu vīriešu dzīvē, kā viņi kļuva par tēviem. Katrs – trīs reizes. Juris Bērziņš to piedzīvoja ļoti atšķirīgos dzīves periodos – pirmais bērns piedzima 23 gadu vecumā, trešais – 43 gados. Savukārt Guntis Banders pirmoreiz par tēvu kļuva tipiskākajā vecumā, kad Latvijā vīrieši kļūst par tēviem – 30 gadu vecumā. Ko vīrietis piedzīvo, gaidot un sagaidot atvasi? Bērni, kuriem jānobriest, un mīlestības tādēļ nav mazāk. Asaras un aizkustinājums, ko piedzīvo sava bērna dzemdībās. Kāpēc autiņbiksīšu maiņu var salīdzināt ar bailīgu kāpšanu skurstenī? Kas ir svarīgākais, ko nodot savam bērnam?

Klātbūšanas pieredzi dzemdībās nevar nopirkt

Multimediju dizainers Juris Bērziņš ir tēvs trim bērniem, kuri pasaulē nākuši ļoti dažādos viņa dzīves posmos: 23 gados pasaulē nāca meita Una, 28 gados – pirmais dēls Hugo un 43 gados – jaunākais puika Patriks, kuram šobrīd ir deviņi gadi. Katra gaidīšana, piedzimšana un tālākā attiecību veidošanās patiešām atšķiroties katrā vīrieša dzīves posmā. Protams, arī katrs bērns ir unikāls.

Stāsta Juris Bērziņš.

Pirmais bērns piedzima 23 gadu vecumā – biju diezgan zaļš. (Smejas.) Pēc mūsdienu standartiem – agri. Apprecējāmies ar Sančo (tā visi sauc Jura sievu Sanitu – aut.) 21 gada vecumā. Es ļāvos dzīves plūdumam, neko neplānojām, neko nemēģinājām labot vai mainīt, viss bija viegli, dabiski un neplānoti.

Ko es tajā vecumā varēju zināt par tēvu būšanu? Neko! Esmu uzaudzis ģimenē, kur tēva nebija klāt, tāpēc saprašana par tēvu būšanu bija vēl mazāka. Patiesībā es diezgan baidījos no tā visa... Tādēļ pirmā bērna gaidīšana bija nervoza. Sapratu, ka dodos nezināmajā, jaunā dzīves posmā. Tolaik, 1993. gadā, tēvi mazāk tika visā iesaistīti. 

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !