Trīs simptomi, kas var liecināt par neveselīgu pāra komunikāciju

Psihologi portālā "Health Line" piedāvā dažas stratēģijas, lai komunikācija veidotos gana veselīga.

Pirms meklēt risinājumu, nebūtu slikti saprast, kāda rīcība un izteicieni kaitē savstarpējai sapratnei.

Tā vietā, lai atklāti parādītu dusmas un neapmierinātību un pateiktu, kas viņu uztrauc, pasīvi agresīvs cilvēks slēpj savas jūtas un izsaka tās netieši, aizklātā formā. Tas izpaužas dažādi. Piemēram, aizvainojošos jokos, izsmiešanā un kodīgās piezīmēs. Humors nevietā un sarkasms var sāpināt partneri, ja viņš ir neaizsargāts un jūs apspriežat jutīgu tēmu.

Vēl viena slēptās agresijas izpausme – pilnīga ignorēšana un klusēšana, kad viens cenšas sodīt otru ar "streiku".

Visas šīs darbības sniedz īslaicīgu atvieglojumu un ļauj izlādēt negatīvas emocijas, bet ilgtermiņā traucē normālu komunikāciju un iedarbojas pret pašu.

Pat ja pārī briest konflikts, cilvēki vienkārši klusē par to, kas viņiem nepatīk, baidoties sākt nepatīkamu sarunu. Tikai – problēmas tādā veidā nepazudīs, bet gan tieši pretēji, var iegūt katastrofālus apmērus.

Dažreiz šķiet, ka klusēšana ir veids, kā norobežoties no partnera un noteikt savas robežas. Bet tās tieši var izveidot tikai sarunu laikā. Savukārt klusēšana noved pie pārpratumiem.

Uz to norāda apvainojumi, rupja kritika, centieni kontrolēt un apspiest partneri un citas darbības, kuru dēļ viens cilvēks it kā uzbrūk, bet otrs ir spiests aizstāvēties.

Spilgta naidīgas uzvedības pazīme ir paaugstināts balss tonis. Kliegšana – necieņas izrādīšana un ne pats efektīvākais dusmu izrādīšanas veids. Sarunas biedrs piedzīvo stresu, dusmojas, baidās. Tas viss nekādi nenāk par labu komunikācijai.

Arī nemitīgu atgādināšanu par vecām kļūdām var uzskatīt par naidīgu uzvedības iezīmi. Tādā veidā tu nenogludināsi sasvstarpējo sapratni, bet tikai partnerī iesēsi vainas sajūtu. Nav nekādas jēgas bezgalīgi runāt par vieniem un tiem pašiem konfliktiem un nepievērsto uzmanību.

Iemācies atpazīt un pieņemt savas emocijas

Pirms runāt ar partneri par kādu problēmu, ieskaties sevī dziļāk, apzinies, ko tu jūti, un izdzīvo emocijas. Pēc iespējas nogaidi, kamēr vētra tevī nedaudz norimstas. Ja sāksi sarunu, kad esi spēcīgi nokaitināts vai aizvainots, tā būs ļoti sakāpināta un atrisināt konfliktu diezin vai izdosies.

Izvēlies piemērotu brīdi sarunai

Izmanto "es – vēstījumu"

Ļoti bieži mēz izsakām aizvainojumus un neapmierinātību aptuveni šādā stilā: "Tu mūžīgi kavē!", "Tu tik rupji ar mani sarunājies!". Visi šie "tu" tikai sadusmo partneri, liekot viņam aizstāvēties un kā atbildes gājienā – vainot tevi. Bet tas savukārt nepārprotami neveicina mieru un savstarpēju sapratni pārī.

Lai skaidri paustu savu domu un patiešām atrisinātu konfliktu, labāk ir runāt nevis par partneri un viņa trūkumiem, bet par jūtām, kuras tu šajā sakarā piedzīvo. Te arī ir tehnikas "es – vēstījums" būtība.

Piemēram, tā vietā, lai paustu sašutumu: "Tev visas domas ir tikai par darbu, bet man tu uzmanību nevari veltīt!", labāk teikt aptuveni šādi: "Es jūtos ļoti vientuļi, man tevis pēdējā laikā ļoti pietrūkst, jo tu taču tik daudz strādā!"

Klausies

Sniedz partnerim iespēju izteikties un uzmanīgi viņā klausies. Izmanto aktīvās klausīšanās metodi, lai parādītu, ka ar sapratni izturies pret to, ko viņš saka, un esi gatavs dalīties viņa jūtās.

Nepārvērt sarunu par sacensību. Fokusējies uz to, lai panāktu savstarpēju sapratni. Tavam mērķim jābūt kompromisam, nevis vēlmei apliecināt sevi un pierādīt partnerim, ka viņam nav taisnība. Tad arī būs vieglāk izveidot un uzturēt spēcīgu saikni starp jums abiem.

Nosaki robežas

Tās var palīdzēt izvairīties no nesaprašanās un izturēties ar taktu un cieņu arī pret otra jūtām. Piemēram, ja konflikta iemesls ir finanšu lietas, vienojieties, ka pirms kāda lielāka pirkuma jūs abi apspriedīsiet tēriņu nepieciešamību.

Biežāk sazinieties dienas gaitā

Uzrakstiet viens otram par to, kas ar jums notiek, kā jūs reaģējat un cik jūsu jūtas ir spēcīgas. Šī ir lieliska iespēja izrunāt emocijas, līdz tās ir sakāpinājušās tik tālu, lai uzsprāgtu.