Kā grāmata no lasāmvielas kļuva par aksesuāru?

Grāmatas atkal ir modē. Vēl pirms neilga laiciņa īpaši jaunieši mēdza pavīpsnāt par tā sauktajiem grāmatu tārpiem, sakot – nav nekādu šaubu, ka lasītājiem gluži vienkārši nav absolūti nekā labākā ko darīt. Bet tagad? Cilvēki dalās ieteikumos, pārdomās un sajūsminās par stāstiem. Kamēr vieni priecājas par to, ka cilvēki beidzot sākuši lasīt, citi uzskata – grāmatas tiek izmantotas vien, lai izskatītos stilīgi.

Grāmatas jau izsenis simbolizē gudrību un zināšanas – bieži vien asociējas ar labi izglītotiem cilvēkiem. Pazīstams ir uzskats – ja kādam mājās ir liels grāmatu plaukts, šis cilvēks noteikti ir intelektuālis.

Tomēr gadās arī tā, ka tieši šādas pārliecības dēļ cilvēki iegādājas grāmatas tikai estētismam un simbolikai. Kādu laiku ārkārtīgi populāri bija uz tējas galdiņa salikt slavenu cilvēku biogrāfijas vai foto grāmatas. Piemēram, "Chanel", "Dior" vai "Tom Ford". Šādas grāmatas ir visai dārgas, piemēram, "Dior" grāmata "Jānī Rozē" maksā 26 eiro, lai gan visai paplāna – vien 160 lapas. Vai arī sakraut kaudzītē klasiskās grāmatas ar nodzeltējušām lapām un apskrāpētiem vāciņiem, kas istabai piedodot raksturu un autentiskumu. Grāmatas padara telpu mājīgāku un personīgāku, tāpēc tas ir arī izplatīts triks, kā padarīt jebkuru vietu patīkamu, piemēram, birojus vai uzgaidāmās telpas. Bieži cilvēki atnāk ciemos un pievērš uzmanību grāmatu nosaukumiem, jo šķiet, – tādējādi vairāk uzzinās par cilvēka personību.

"New York Times" raksta par "grāmatu stilistiem". Proti, kādu laiku klīda baumas, ka slavenības samaksā šādam "stilistam", lai tas izvēlētos lasāmvielu, ko slavenībai nēsāt publiskās vietās.