Un viss divu nieka krūtsgalu dēļ... Krūšturis ir izvēle un nevis nepieciešamība  (1)

Viena no pirmajām krūšturu pretošanās kustībām ir saistāma ar skaistumkonkursu "Miss Amerika" 1968. gadā Atlantiksitijā. Bez mērīšanās dailē uz skatuves un žūrijas priekšā, šeit pulcējās ap 200-400 feministu un citu pilsoņu tiesību aizstāvju, kas, izmantojot pasākuma publiskumu, simboliskā atkritumu tvertnē ar uzrakstu "Brīvības miskaste" demonstratīvi atbrīvojās no ar sievietēm asociētiem, klišejiskiem produktiem. Matu lakas, dekoratīvā kosmētika, pannas, katli, žurnāli "Cosmopolitan", "Playboy" un, protams, krūšturi tika izmesti, lai protestētu pret uzspiestās sievišķības idejām un konkursa ideoloģiju – skaistuma standartiem, kas koncentrējas uz ķermeni, nevis smadzenēm, uz jaunību, nevis briedumu. Lai gan krūšturu dedzināšana fiziski nenotika, šis notikums sabiedrības apziņā ir iespiedies kā mīts un leģenda. "Mūsu mērķis bija tos dedzināt, bet, tā kā atradāmies uz ielas, policija neļāva," nožēlojusi arī viena no akcijas organizatorēm Kerola Haniša.

Kustībā iesaistījās arī laikmeta slavenības un modeles. 1971. gadā aktīviste un aktrise Bjanka Džegere pārkāpa tradīcijas un savās katoļu kāzās uzvilka zīmola "Yves Saint Laurent" smokinga žaketi uz kaila ķermeņa. Viņa bija arī brīvdomātāju kluba "Studio 54" regulārā viešņa un attiecīgi pilnībā ignorēja krūštura nepieciešamību. Kā atstāstīts 2012. gada grāmatā par 1980. gadu rokmūziķiem "Bachstage Pass VIP," Bjankas toreizējais vīrs, grupas "Rolling Stones" vokālists Miks Džegers, gaidot ciemos savu māti, esot lūdzis sievu piesegt krūtis ar krūšturi zem caurspīdīga krekliņa. "Bjanka dusmās izskrēja no istabas un Džegers palika nervozi stāvam viens ar tēju un konditorejas izstrādājumiem rokās." Tā kā Bjanka ir dzimusi Nikaragvā un, vecākiem šķiroties, bijusi lieciniece tam, kā šķirtenes tiek diskriminētas, pati vienmēr saglabājusi politiski aktīvu, atbildīgu nostāju.