Pieci muļķīgi mīti par veselību, kam svēti tic ikviens no mums

Attiecībā uz veselību, kā arī neparastiem, tomēr efektīviem svara zaudēšanas paņēmieniem dzirdēti dažnedažādi mīti, kam nereti tic pat ārsti. Tautā pārbaudītās metodes ir tik populāras, ka to neparastums un neloģiskums neizbrīna nevienu, tomēr izdevums "Cracked" ir apkopojis piecus pieņēmumus, kuriem nudien nevajadzētu ticēt.

Brūce nekavējoties jādezinficē ar ūdeņraža pārskābi, citādi tajā radīsies infekcija

Mīts par ūdeņraža pārskābes efektivitāti brūču dezinficēšanā ir tik ļoti pārņēmis cilvēku prātus, ka zinātnieki pat nav lāgā pārbaudījuši tā patiesumu. Kā izrādās, šķīdumā esošās vielas rada putojošu efektu vien tāpēc, ka saskaras ar cilvēka asinīs esošajiem enzīmiem, iedarbojoties kā katalizators.

Savukārt cilvēki šķīduma putošanu un nelielo košanas sajūtu maldīgi asociē ar brūces iztīrīšanu un gatavību tālākai apstrādei, lai gan patiesībā tajā esošās vielas nav gana spēcīgas, lai brūci pilnībā atbrīvotu no mikrobiem, kā arī tās neveicina ievainojuma sadzīšanu.

Tādēļ ūdeņraža pārskābes vietā krietni noderīgāka ir dažādu antibiotikas saturošu līdzekļu izmantošana, kas izpildīs ne tikai dezinficēšanas, bet arī dziedēšanas funkciju.

Nekad nemodini mēnessērdzīgo!

Pastāv uzskats, ka mēnessērdzīga cilvēka pamodināšana var radīt sirds apstāšanos vai neadekvātu cilvēka rīcību, kas radīs dzīvībai bīstamus ievainojumus ne tikai mēnessērdzīgajam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem.

Patiesībā pēc pabikstīšanas un citādas fiziskas pieskaršanās mēnessērdzīgais cilvēks vienkārši pamodīsies, izpaliekot visiem iepriekš minētajiem draudiem.

Protams, cilvēks var justies apjucis un dezorientēts, tomēr tā jūtas teju katrs no mums pēc piespiedu atmošanās no dziļa miega, un krietni bīstamāk ir ļaut mēnessērdzīgajiem neapzinātā stāvoklī klaiņot apkārt, maldīgi uzskatot, ka viņi sevi neievaino.

Neizgulēto miegu vajag 'atgulēt'

Divdesmit pirmajam gadsimtam raksturīgā spriedze un steidzīgais ikdienas skrējiens, kā arī apkārtējais vides piesārņojums ievērojami ietekmē cilvēku gulēšanas paradumus, radot miega deficītu.

Šai sakarā pastāv maldīgs uzskats, ka neizgulēto miegu iespējams atgūt, ilgāk paguļot brīvdienās, tomēr tas miega režīmam un cilvēka veselībai patiesībā kaitē vēl vairāk, jo izjauc dabiskos organisma bioritmus.

Tāpat, noguļot vairāk stundu, nekā organismam nepieciešams, rotas tā dēvētās "miega paģiras", kas rezultējas nogurumā un krietni lielākā darba spēju trūkumā nekā iepriekš.

Nekrakšķini locītavas, citādi dabūsi artrītu!

Teju katrs no mums ir dzirdējis vecmāmiņas nosodošo pamācību, ka locītavu kauliņu krakšķināšana rezultēsies artrītā vai citās kaulu slimībās. Patiesībā šis kaitinošais paradums nerada nekādu slimības rosinošu efektu, raisot vien nepatiku līdzcilvēkos, kurus šausmina krakšķošā skaņa.

Liellopa gaļa palielina sirds slimību risku

Sarkanā jeb liellopa gaļa bieži vien tiek saistīta ar paaugstināta holesterīna līmeņa, sirds slimību, kā arī kardiovaskulārās darbības traucējumu risku. Tāpat dzirdēti pieņēmumi par tās korelāciju ar dažādiem vēža paveidiem, kā arī citām hroniskām kaitēm, piemēram, diabētu, arterosklerozi un reimatoīdo artrītu.

Patiesībā vienīgais nosacījums, kas jāievēro liellopa gaļas lietošanā, ir pareiza tās pagatavošana, kā arī fakts, ka draudus veselībai rada un dzīvībai rada pārstrādātas liellopa gaļas izstrādājumi, kas ietver hotdogus , ātrās uzkodas, kā arī konservētu gaļu, kas bagātināta ar mākslīgajām pārtikas vielām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit