Minētais secinājums gūts, Nīderlandes un Kalifornijas pētniekiem veicot eksperimentu, kurā piedalījās 2307 cilvēki.
Pētījuma dalībnieki tika sadalīti trīs grupās. Pirmās grupas cilvēki cieta no hroniskas depresijas, otrās – ar depresiju bija sirguši agrāk un no tās pamazām atveseļojās, savukārt trešās grupas dalībniekiem slimība nebija konstatēta vispār.
Pētījuma dalībniekiem tika veiktas īpašas asins analīzes, nosakot telomēru, nukleīnskābju – proteīnu kompleksu, kas veidos DNS šūnas, garumu. Jāpiebilst, ka, cilvēkam novecojot, šo kompleksu garums saīsinās, tādēļ tas izmantojams kā precīzs indikators bioloģiskās novecošanas fiksēšanai.
Analīžu rezultāti uzrādīja vērā ņemamu atšķirību telomēru garumā starp visām trim grupām – cilvēkiem, kuri bija visdepresīvākie, telomēri bija visīsākie.
Pētnieki šo tendenci skaidro ar faktu, ka depresija novājina organisma imūnsistēmu un centrālo nervu sistēmu, ka arī stress un nomāktība ilgstošā laika periodā organismu grauj kopumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
