Foto: PantherMedia/Scanpix
Probiotiskās baktērijas jeb probiotiķi ir dzīvi mikroorganismi, kas, uzņemti atbilstošā daudzumā, labvēlīgi ietekmē gremošanas traktu un organisma veselību kopumā. To lietošana vispārējā organisma ārstniecībā pastāv jau kopš seniem laikiem. Pirmo reizi to aprakstīja krievu zinātnieks Iļja Mečņikovs, iegūstot Nobela prēmiju.

Aizsākot tematiskās nedēļas "Lai prieks vēderam un pašam!" ietvaros veidoto rakstu sēriju, piedāvājam noderīgu informāciju par probiotiskajām baktērijām, to iedalījumu un funkcijām.

Kāpēc probiotiskās baktērija ir neaizstājamas?

  • Nodrošina pareizo skābes līmeni zarnu traktā;
  • Darbojas kā dabīgas antibiotikas pret nevēlamiem mikroorganismiem – baktērijām, sēnītēm un vīrusiem;
  • Veicina minerālvielu un vitamīnu absorbciju no pārtikas;
  • Sekmē kalcija uzsūkšanos, kam ir liela nozīme osteoporozes profilaksē;
  • Aktivizē B grupas vitamīnu produkciju;
  • Mazina laktozes nepanesību;
  • Atbalsta aknu funkcijas;
  • Normalizē zarnu izejas problēmas un sekmē regularitāti;
  • Piedalās holesterīna vielmaiņā.
Tādējādi, probiotiķi, attīstoties zarnu traktā, ražo pienskābi, vitamīnus un antibakteriālas vielas,  kas nomāc slimības rosinošu mikroorganismu veidošanos. Šo funkciju vislabāk veic Lactobacillus, Bifidobacterium un Streptococcus baktēriju saimes.

Jāpiezīmē, ka lacto baktērijas ir vitāli svarīgas normālam barības vielu uzsūkšanās procesam. Tās dzīvo mūsu tievajās zarnās un stiprina to sieniņas. Lacto baktērijas arī aktivizē vitamīnu veidošanos, palīdz panest laktozi, sagremot pārtiku, un novērš sliktu elpu. 

Bifido baktērijas, savukārt, piedalās ūdens un pārtikas uzsūkšanās procesā, samazina vēdera uzpūšanos un meteorismu, un piedalās efektīvā atkritumvielu izvadīšanā.

Jāpiebilst, ka organisma un gremošanas trakta veselību ievērojami uzlabo arī prebiotikas – nesagremojamie ogļhidrāti, kas sastāda probiotiku barības vielas un labvēlīgi iedarbojas uz organismu, veicinot noteiktu baktēriju augšanu un aktivitāti zarnās.

Rezultātā tās mijiedarbojas, ievērojami palielinot zarnu trakta darbības uzlabošanas efektivitāti, kas savukārt stiprina organisma imunitāte, jo 70 procenti imūnšūnu atrodas tieši zarnu traktā.

Probiotikas sastopamas tādos pārtikas produktos kā jogurts un kefīrs, savukārt prebiotikas – graudos, banānos, sīpolos, ķiplokos, medū un artišokos. 

Tiesa, ir maldīgi uzskatīt, ka, regulāri lietojot jogurtu un citus piena produktus, var sevi nodrošināt ar pietiekamu vērtīgo baktēriju daudzumu. Diemžēl probiotiķu koncentrācija pārtikas produktos nevar būt pietiekama, lai atveseļotu organismu, ko novājinājušas kaitīgās baktērijas, un atjaunotu zarnu floras līdzsvaru.

Ņemot vērā prebiotiku un probiotiku sniegto labumu veselībai, diētas ārsti un uztura speciālisti aicina iepriekš minētos produktus regulāri iekļaut savā ēdienkartē, papildinot tos ar probiotikas saturošiem uztura bagātinātājiem.

Turpinot tematiskās nedēļas "Lai prieks vēderam un pašam!" rakstu sēriju, nākamajās publikācijās piedāvāsim lasītājiem ieskatu probiotisko baktēriju iedalījumā, kā arī Latvijas diētas ārstu asociācijas pārstāvju komentārus par veselīga organisma un zarnu mikrofloras uzturēšanu.

Pienskābo un bifidobaktēriju kompleksa Lactobex viena paciņa satur ne mazāk kā 1,0 miljardu (1x109) pienskābo un bifidobaktēriju kolonijas formējošās L. acidophilus, B. longum, S. thermophilus, B. lactis, L. rhamnosus – aizsargātas ar unikālu patentētu tehnoloģiju Duolac®, kas būtiski uzlabo baktēriju kultūru stabilitāti un nokļūšanu zarnu traktā, aizsargājot tās no ārējās vides negatīvās ietekmes, kā arī no kuņģa skābes. Produkta sastāvā ir iekļautas tās pašas baktērijas, kas mīt cilvēka kuņģa-zarnu traktā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!