Foto: PantherMedia/Scanpix
Pavasaris ir laiks, kad visa daba atmostas pēc ziemas miega. Atšķirībā no augu valsts, cilvēki ir aktīvi arī visu ziemas periodu, kad mazāk saņemam nepieciešamos vitamīnus dabiskā veidā. Tādēļ arī pavasarī bieži izjūtam nogurumu, kuru cenšamies kompensēt ar dažādiem vitamīniem. Taču mūžam atklāts ir jautājums – ko izvēlēties – dabiskos vai ķīmiski radītos vitamīnus. Viennozīmīgas atbildes nav. Tikai visam jāzina mērs!

Ar ko atšķiras dabiskie no sintētiskajiem vitamīniem?

Dabiskos vitamīnus mēs uzņemam ar pilnvērtīgu un sabalansētu pārtiku, kas turklāt satur dažādus papildus elementus, kā minerālvielas un fermentus, kas palīdz efektīvāk pārstrādāt un vieglāk asimilēt vitamīnus un minerālvielas mūsu organismā. Gremošanas traktā dabīgie vitamīni uzsūcas tieši tik, cik nepieciešams organismam attiecīgajā brīdī, viss liekais caur nierēm un zarnu traktu tiek izvadīts no organisma laukā.

Savukārt, sintētiskie vitamīni tiek sintezēti laboratoriskos apstākļos, parasti, tā ir viena aktīva molekula, ko organisms izmanto kā dabīgā vitamīna aizvietotāju, turklāt ir iespējama vitamīnu pārdozēšana, kas var izpausties ar gremošanas trakta traucējumiem, kā slikta dūša, vemšana. Pavisam nedaudz aptieku plauktos ir dabīgi vitamīni, kas ir iegūti, ekstrahējot tos no augu valsts.

Te gan der atcerēties, ka arī pārtikas ražotāji pievieno sintētiskos vitamīnus gataviem pārtikas produktiem, ne tikai lai papildinātu produktu uzturvielu vērtību, bet arī lai uzlabotu to krāsu vai saglabātu tos ilgāk svaigus. Šobrīd zinātnieki strādā pie jaunu lauksaimniecības kultūru radīšanas, kas saturēs vairāk vitamīnu kā parastie sugas brāļi.

Kādos gadījumos būtu ieteicams lietot sintētiskos vitamīnus?

Tā saucamos sintētiskos vitamīnus varat droši lietot, ja jums tos nozīmējis ārsts, piemēram, atveseļošanās periodā pēc smagām slimībām, hronisku slimību pacientiem, grūtniecēm vai barojošām māmiņām, maziem bērniem.

Tāpat vērtīgi ir lietot sintētiskos vitamīnus, ja uzturs ir vienveidīgs, tajā ir maz svaigu augļu un dārzeņu, kā arī bieži savā ēdienkartē izvēlaties pusfabrikātus.

Vēl šādus vitamīnus ieteiktu lietot arī cilvēkiem, kas dod priekšroku uzturam, kas ir bagāts ar rafinētiem cukuriem un taukiem, tas ir balto, smalko miltu izstrādājumi, saldumi, eļļā cepti vai vārīti dārzeņi un gaļa. Jo katra produktu termiska apstrāde un ilgstoša uzglabāšana samazina tajos esošo vitamīnu daudzumu. 

Visbiežāk cilvēki izvēlas multivitamīnu preparātus, kas satur, ne tikai plašu vitamīnu spektru, bet arī minerālvielas, atbilstoši savam vecumam un veselības vajadzībām.

Savukārt, atsevišķi visbiežāk lieto C vitamīnu, D3, E un A vitamīnus, Folijskābi un B12 vitamīnu.

Kas jāņem vērā pirms sintētisko vitamīnu lietošanas uzturā?

Lielākoties problēmas var rasties, ja tiek pārāk daudz uzņemts kāds no sintētiskajiem taukos šķīstošajiem vitamīniem kā A, D, E un K vitamīni, kuri lietoti pārmērīgi lielās devās var uzkrāties organisma taukaudos un izraisīt toksiskus efektus.

Ūdenī šķīstošie vitamīni - kā C un B grupas vitamīni - organismā neuzkrājas un tiek izvadīti caur nierēm. Lielas C vitamīna devas var veicināt maz šķīstošu savienojumu izgulsnēšanos nierēs (nierakmeņu drauds), ka arī, pastiprināt dzels uzsūkšanos no zarnu trakta, kas atsevišķos gadījumos ir pat vēlams efekts.

Vai sintētisko vitamīnu lietošana var pilnībā aizstāt dabisko vitamīnu lietošanu?

Sintētiskie vitamīni nekādā gadījumā neaizvieto veselīgu uzturu, bet tikai samazina iespējamus veselības draudus, kas saistīti ar nepietiekamu vitamīnu uzņemšanu no ikdienas pārtikas.

Vai sintētiskie vitamīni var izraisīt alerģiju?

Ja ir jūtīgs organisms, un vispārēja organisma tendence uz alerģiskumu, tad vitamīnu preparāti jālieto piesardzīgi. Var būt alerģija uz vienu konkrētu sintētisko vitamīnu, piemēram, E vitamīnu, bet var būt tā, ka alerģiju izraisa kāda piedeva, kas pievienota vitamīnu preparātam.

Vai papildus sintētiskos vitamīnus uzturā būtu ieteicams lietot visiem?

Tā ir katra cilvēka individuāla izvēle. Ja lietojat veselīgu, sabalansētu uzturu un ir lieliska pašsajūta, tad vitamīnus droši variet nelietot. Taču, ja ar pārtiku neizdodas uzņemt visu organismam nepieciešamo, jūtat nogurumu, miegainību, pasliktinās koncentrēšanās spējas, viegli saaukstējaties, tad salīdzinoši ērts, vienkāršs un drošs veids kā organismam nodrošināt nepieciešamās vielas, ir lietot aptiekā nopērkamos vitamīnus. Tie var būt divus, trīs mēnešus gari kursi vienu līdz divas reizes gadā.

Kādus vitamīnus būtu īpaši ieteicams uzņemt šajā - pavasara laikā?

Organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai un atjaunošanai nepieciešami C vitamīns, kas paaugstinās organisma spēju pretoties infekciju slimībām, B grupas vitamīni, kuri nodrošinās organisma šūnās optimālu enerģijas apmaiņas procesu. Tāpat svarīgi šajā laikā lietot antioksidantus, kā E un A vitamīnus, kas pasargās no vides nelabvēlīgajiem apstākļiem, bet D vitamīns stiprinās imunitāti. 

Tikpat svarīga nozīme imūnsistēmas stiprināšanā ir arī minerālvielām – cinkam, selēnam, magnijam, kalcijam un varam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!