Pieci zinātniski pamatoti veidi, kā nekavējoties novērst stresu

Stress ir mūsdienu cilvēces populārākā kaite. Nemitīgā steiga un nervozēšana par profesionālās un privātās dzīves jautājumiem laika gaitā rada arī virkni veselības problēmu. Lai iemācītos ar satraukumu tikt galā ātri un efektīvi un neļautu tam ietekmēt tavu fizisko un emocionālo labsajūtu, iepazīsties ar "Huffington Post" apkopotajiem un zinātnieku pamatotajiem ieteikumiem stresa novēršanai.

Ko dos pastaiga svaigā gaisā?

Pastaiga svaigā gaisā ļaus tev izvēdināt galvu un vairos laimes hormonus - endorfīnus, kā arī pētījumos atklāts, ka nesteidzīgai iešanai piemīt meditatīvs efekts, kas nomierina satrauktu prātu tāpat kā joga un elpošanas vingrojumi.

Kāpēc ir svarīgi pareizi elpot?

Elpošana normālā organisma funkcionēšanā un satraukta prāta nomierināšanā ir tik efektīva un nepieciešama tāpēc, ka apmāna organismu, liekot tam domāt, ka stress jau ir likvidēts. Tādējādi fiziskais efekts sniegs signālus smadzenēm, ļaujot tev ātrāk atgūt vēsu prātu un spriestspējas, kas ir vitāli svarīgas nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Vai savas miera ostas vizualizācija tiešām ir efektīva?

Pat, ja atrodies biroja kņadas epicentrā, iemācies sakopot domas un atrast klusu stūrīti, kurā vari uz brīdi atslēgties no saviem tiešajiem pienākumiem un vizualizēt miera ostu jeb vietu, kurā tu labprāt šobrīd atrastos.

Kad tā ir fiksēta, iztēlojies, ka šajā vietā atrodies - domā par sajūtām, ko noteiks tavas maņas, apceri savas darbības un ļauj prātam un muskuļiem atslābināties.

Kāpēc ir jāiegādājas telpaugs?

Pētījumi ir pierādījuši, ka telpaugi patiesi spēj mazināt stresu. Atklāts, ka to klātbūtne telpā mazina cilvēka asinsspiedienu un normalizē sirdsdarbības ātrumu. Ja ar istabas augiem esi uz "jūs", iegādājies augu, kas neprasa daudz rūpju un ir "pacietīgs".

Vai joku video skatīšanās nav bezjēdzīga?

Kārtīga izsmiešanās ir lieliska relaksēšanās tehnika. Smiekli liek uzņemt papildus skābekli, veicina asinsriti un uzlabo muskuļu un saišu fizioloģisko stāvokli, kā arī veicina endorfīnu izdalīšanos.

Interesanti, ka pētījumos atklāts, ka smiekli vispirms aktivizē kortizola jeb stresa hormona izstrādāšanos un pēc tam to novērš, tā radot sajūtu maiņu, kas savukārt ierosina atslābšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit