Saindēšanās uzliesmojumi Latvijā: ne vienmēr vainojama pārtika

Pārtika ir pavisam ierasta nepieciešamība ikkatram no mums, lai mēs spētu dzīvot un pilnvērtīgi darboties. Lai gan veselīgāk ir gatavot maltīti pašam, dažkārt savu ēstgribu apmierināt dodamies pie kāda ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja. Nav šaubu, ka no jebkuras ēdināšanas iestādes vēlamies aiziet vien ar patīkamu sāta sajūtu, bet ir gadījumi, kad pēc ieturētās maltītes mūs pārņem nelabums, gremošanas problēmas, iespējams, ir pat drudzis vai citi saindēšanās simptomi. Ja šādi notiek ar vienu klientu, iespējams, satraukumam nav pamata, taču, ja šādi simptomi skāruši daudzus, ir pamats domāt – tas ir saindēšanās uzliesmojums.

Tie, kas seko līdzi jaunumiem, zina – šogad, īpaši gada nogalē, medijos izskanēja ziņas par vairākiem nopietniem uzliesmojumiem. Tāpēc šoreiz skaidrojam, kas tad ir pārtikas saindēšanās, kas to izraisa, kā tiek veiktas pārbaudes un kādi ir iespējamie novēršanas veidi.

Šī gada 17. decembrī Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) reģistrējis 62 grupveida uzliesmojumus ar vismaz pieciem un vairāk slimnieku. 19 no tiem galvenais inficēšanās ceļš bijis alimentārs – ar inficētu pārtiku. Salīdzinot ar pagājušo gadu, lielu kritumu vai kāpumu nav – alimentāru uzliesmojumu bijis 15. Taču kopumā uzliesmojumu skaits šogad ir audzis, pērn tie bijuši vien 40. SPKC epidemioloģe Rita Korotinska Korotinska piebilst, ka, neskatoties uz to, ka ir gan saindēšanās, gan saslimšanas gadījumi, SPKC uzskaitē reģistrē tikai infekcijas slimības.

Runājot par cietušo iespēju saņemt kompensāciju, Pārtikas un veterinārā dienesta komentārs ir īss un kodolīgs: "Patērētājs var vērsties tiesā, lai piedzītu viņa veselībai nodarītos zaudējumus."