Foto: Saeimas administrācija
Pat Hitlers II pasaules kara laikā nelietoja ķīmiskos ieročus. Kādēļ? Es domāju, viņš baidījās par sekām. Gandrīz vai gadsimtu civilizētā pasaule uzskata ķīmisko ieroču pielietošanu par aizliegtu.

20.gadsimtā, ja kāda valsts pārkāptu šo aizliegumu, ar lielu varbūtību un bez kādas lielas saskaņošanas tiktu iznīcināta. Tagad starptautiskā vide no tiesiskā viedokļa, pilnveidojās ar visādiem starptautiskajiem līgumiem, vienošanām utt. No pirmā acu skatiena tas ir labi.

Tas ir labi daļēji, jo tagad ir tik daudz noteikumu, Ierobežojumu, ka reāli valsts vadītājiem ir sasietas rokas. Jebkāda nozieguma izmeklēšana var vilkties gadiem ilgi. Ja Krievijā ir cilvēki un politiķi, kas neuzskata par pierādīto faktu, ka Katiņā Polijas  virsniekus nogalināja PSRS NKVD, tad var iedomāties cik laika vajadzētu izmeklēt kādu noziegumu Āfrikā, piemēram, Sīrijā, kuru gribētu nozieguma vaininieki slēpt.

ANO ir starptautiskā organizācija, kur, pirmkārt, pieņemt kādu lēmumu, kas neapmierina Drošības padomes valstis, praktiski nav iespējams. Otrkārt, ANO organizācijai praktiski nav savas spēku struktūras. Domāju nākotnē NATO varētu pildīt tādu funkciju.

PROBLĒMA. Mēģināsim paši sev atbildēt tagad 21.gadsimtā: "Vai vienmēr var diplomātiskā - sarunu ceļā piespiest katru valsti nelietot Ķīmiskos ieročus?" Es domāju nē.

Izejas dati:

1.      Sīrija nav noliegusi ķīmisko ieroču esamību valstī un ir atteikusies parakstīt konvenciju par to nepielietošanu.

2.      Praktiski neviens nenoliedz ķīmisko ieroču pielietošanas faktu Sīrijā.

3.      Parasti valsts atbild par ieroču un it sevišķi Masu iznīcināšanas ieroču (MII) glabāšanas drošību savā teritorijā un to pielietošanas nepieļaušanu.

4.      Opozīcijas spēki nav vienoti ir ļoti dažādi un morāli ir gatavi pielietot MII, ja būtu tāda iespēja.

5.      ANO ir grūti pieņemt pat loģiski pamatotus lēmumus, ja lielvalstīm ir dažādas intereses.

6.      Cik ilgi var civilizētā sabiedrība ciest jebkādu morāles, cilvēktiesību pat uz dzīvību normu pārkāpšanu? ASV novilka "sarkano līniju" ķīmisko ieroču pielidošanu.

7.      No kurienes ASV, Francijas un Lielbritānijas vadītāji zina kas pielietoja ķīmiskos ieročus? Ir veikta arī Sīrijas valsts vadības sarunu noklausīšanos. Tas juridiski nav korekti, bet ievieš skaidrību. Sīrijas prezidenta brālis, kas ir Sīrijas armijas ģenerālis un skaitās otrais ietekmīgākais cilvēks valstī, dusmās sašāvis savu radinieci.

PROBLĒMAS RISINĀJUMI.

I.                   Nedarīt neko vai veikt izmeklēšanu un mēģināt saskaņot viedokļus lai pieņemtu ANO Drošības padomes rezolūciju. Tas var aizņemt daudzus gadus, bet pasaule saņems skaidru signālu, ka MII, piemēram, ķīmiskos ieročus var pielietot un par to reāli nekas nebūs.

II.                Pielietot raķešu "punktveida" uzbrukumu vienai no konfliktā iesaistītām pusēm. Pieļauj kļūdu un soda ne to pusi, kas lietoja ķīmiskos ieročus. Slikti, bet daļēji, jo pasaules valstīm un varām ir dots skaidrs signāls, ka nevar nesodīti pielietot MII un šajā gadījumā ķīmiskos ieročus.

III.             Liela varbūtība, ka raķetes tiks pielietotas par ķīmiska uzbrukuma īstajiem vaininiekiem. Tas notiks tuvakajas dienās un tikai daļēji sasniegs politiķu deklarēto mērķi - nepieļaut nevainīgo cilvēku nogalināšanu.

IV.              Vajadzētu uz turieni sūtīt ANO miera ieviešanas spēkus, kas varētu uz vietas vismaz apstādināt cilvēku nogalināšanu. Tas izriet no cilvēciskās loģikas, bet tā jau nesakrīt ar politisko loģiku. Tādu spēku praktiski nav un praktiski neviens negribēs tur ņemt dalību. Tādēļ tāda lēmuma nebūs. Es nedaudz rakstīju savu redzējumu par NATO un ANO nākotni (sīkāk http://www.kreslins.lv/startpage/lv ).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!