Fоtо: Shutterstock
Vienlaicīgi zaudēt svaru, dzīvot veselīgāk un ilgāk varētu šķist teju neiespējami, taču ir pavisam vienkāršs veids, kas var palīdzēt to realizēt un kuru var izmantot jebkurš. Viss, kas tev ir vajadzīgs, – ērts apģērbs un nieka 30 minūtes brīva laika, kuru veltīt pastaigai.

Nav svarīgi, vai tu šīs 30 minūtes ik dienu pavadi, ejot uz darbu, pastaigājoties pa tuvāko mežu vai gar jūras krastu. Svarīgi ir tas, ka tu tās velti staigāšanai, jo tas palīdz ne tikai panākt jau uzskaitīto – zaudēt svaru, dzīvot veselīgāk un ilgāk –, bet arī samazināt asinsspiedienu, hronisku saslimšanu risku un daudz ko citu. Būtiski arī, ka tev nav nepieciešama iepriekšēja fiziskā sagatavotība un speciāls sporta inventārs, pastaigai tev pietiks vien ar ērtiem sporta apaviem, brīvu laiku un gribasspēku.

Ja līdz šim nosauktais tevi vēl nav pārliecinājis doties svaigā gaisā, iedvesmojoties no portāla "Prevention", piedāvājam iepazīties ar citiem ieguvumiem, kurus var sniegt pastaigas.

Tikai atceries – nupat Ministru kabinets noteicis jaunus ierobežojumus koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežošanai, kas paredz – turpmāk pulcēšanās publiskās iekštelpās un ārtelpās ir ierobežota līdz diviem cilvēkiem un ar divu metru atstarpi no pārējiem. Izņēmums skaita ziņā ir vienas ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras veic darba vai dienesta pienākumus. Tāpēc, ja dodies pastaigāties, vislabāk to darīt vienatnē vai pārī ar kādu.

Var uzlabot gremošanas sistēmas darbību

Regulāras pastaigas var uzlabot zarnu kustību, tādējādi uzlabojot gremošanas sistēmas darbību. Tara Aleičamī, Amerikas vēža ārstēšanas centra fizioterapeite, atklāj: "Viena no pirmajām lietām, kuru aicina darīt ikvienu pacientu pēc vēdera operācijas, ir staigāt, jo pastaigu laikā tiek nodarbināti muskuļi, kas palīdz iekustināt kuņģa–zarnu trakta sistēmu."

Var uzlabot garastāvokli un veicināt radošumu


Fоtо: Shutterstock
Glāze vīna vai daži tumšās šokolādes gabaliņi var palīdzēt uzlabot omu pēc nogurdinošas dienas, taču pastaiga var sniegt tieši to pašu, izņemot kaloriju uzņemšanu. Pētījumi rāda, ka regulāras pastaigas var izmainīt mūsu nervu sistēmu līdz robežai, kur dusmas un naidu jūtam krietni retāk un mazāk izteikti. Saules gaisma un daba it īpaši var palīdzēt uzlabot garastāvokli šobrīd, kad daudz laika esam spiesti pavadīt mājās un kad ik dienu dzirdam daudz satraucošu ziņu par notiekošo pasaulē.

Tāpat, neskatoties uz to, vai jūties iestrēgusi kādā darba uzdevumā vai šķiet teju neiespējami atrast kādas problēmas risinājumu, pētījumi rāda – izkustēšanās arī šajā reizē var palīdzēt. 2014. gadā žurnālā "The Journal of Experimental Psychology, Learning, Memory and Cognition" publicēts pētījums atklāj, ka pastaigas var rosināt radošumu. Tā laikā pētnieki lūdza cilvēkiem risināt radošus uzdevumus: izpildes laikā vieni sēdēja, bet citi staigāja – staigājošie izrādījās daudz radošāki nekā sēdošie.

Var palīdz dedzināt kalorijas


Fоtо: Shutterstock
Iespējams, tas šķiet pašsaprotami, bet ir vērts atgādināt – pastaigas palīdz sadedzināt kalorijas. Regulāri pastaigājoties, pēc kāda laika, visticamāk, manīsi, ka bikses sākušas šļukt nost. Tas tāpēc, ka staigāšana palīdz uzlabot ķermeņa reakciju uz insulīnu, kas var palīdzēt samazināt tauku daudzumu vēdera zonā.

Individuālā trenere Ariela Asevoli papildina: "Ikdienas pastaigas palielina vielmaiņas ātrumu, sadedzinot vairāk kaloriju un novēršot muskuļu zaudēšanu, kas ir īpaši svarīgi, mums novecojot." Kas pastaigās ir pats labākais? Tām nav nepieciešama trenažieru zāle vai speciāls sporta inventārs. Tāpēc ik vakaru vai rītu atrodi laiku vismaz pusstundu ilgai pastaigai svaigā gaisā.

Var palīdzēt samazināt hronisku slimību risku un uzlabot miega kvalitāti


Fоtо: Shutterstock
Amerikas Diabēta asociācijas dati rāda – regulāras pastaigas var samazināt cukura līmeni asinīs un vispārējo diabēta risku. Kolorādo universitātes un Tenesī universitātes pētnieki atklāja – regulāras pastaigas var pazemināt asinsspiedienu par 11 iedaļām un samazināt insulta risku par 20 līdz 40 procentiem. Tāpat žurnālā "The New England Journal of Medicine" publicēts pētījums rāda – tiem, kuri regulāri staigā, ir par 30 procentiem zemāks sirds un asinsvadu slimību risks nekā tiem, kuri pastaigājas reti. Tāpēc stundu gara pastaiga vismaz reizi vai divas nedēļā ir vairāk nekā ieteicama.

Savukārt, ja esi viena no tiem, kam patīk regulāras fiziskās aktivitātes, visticamāk, būsi jau pamanījusi – miega kvalitāte ir uzlabojusies. 2019. gadā Oksfordas akadēmiskajā žurnālā "Sleep" publicēts pētījums atklāj, ka sievietes pēcmenopauzes periodā, kas ikdienā veica vieglas vai vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes, naktī gulēja labāk nekā mazkustīgas sievietes. Tāpat pastaigas var mazināt sāpes un stresu, kas arī var izraisīt miega traucējumus.

Var aizkavēt varikozo vēnu rašanos


Fоtо: Shutterstock
Kļūstot vecākiem, cilvēkiem palielinās varikozo vēnu rašanās risks. Taču pastaigas ir lielisks un pierādīts veids, kā to novērst vai vismaz attālināt. Ņujorkas Vēnu ārstēšanas centra dibinātājs un direktors Luiss Navarro skaidro: "Kāju asinsrites sistēmā ir sadaļa, kuru pazīstam kā "otro sirdi" un kuru veido muskuļi, vēnas un vārsti, kas atrodas ikros un pēdās. Šī sistēma asinis novirza atpakaļ uz sirdi un uz plaušām, savukārt staigāšana palīdz stiprināt šo asinsrites sistēmu, tādējādi stiprinot kāju muskuļus un uzlabojot asins plūsmu."

Ja tu jau ciet varikozu vēnu dēļ, regulāras pastaigas var palīdzēt atvieglot to radīto pietūkumu un sāpes. Savukārt, ja tev ir ģenētiska nosliece uz varikozām vēnām vai citām vēnu slimībām, pastaigas var palīdzēt aizkavēt slimības rašanos.

Var palīdzēt mazināt locītavu sāpes


Fоtо: Shutterstock
Pretēji tam, ko, iespējams, tu domā, pastaigas var novērst sāpes un palīdzēt uzlabot kustības un kustīgumu – staigāšana palielina asins plūsmu saspringtajās vietās un palīdz stiprināt muskuļus, kas apņem locītavas. Pētījumi rāda, ka vismaz 10 minūšu pastaiga ik dienu vai vismaz stundu gara pastaiga reizi nedēļā var aizkavēt vai novērst invaliditāti un artrīta sāpes vecākiem cilvēkiem.

2019. gadā žurnāls "The American Journal of Preventive Medicine" publicēja informāciju par pētījumu, kurā piedalījās 1564 cilvēki ar locītavu sāpēm vecumā virs 49 gadiem. Katram pētījuma dalībniekam tika lūgts reizi nedēļā doties vienu stundu garā pastaigā. Tie, kuri neizpildīja dotos norādījumus, atklāja, ka pastaigājas lēnāk un viņiem ir apgrūtinātas kustības. Turpretim tiem, kuri izpildīja visus pētījuma nosacījumus, kustīgums uzlabojās.

Var uzlabot imūnsistēmu


Fоtо: Shutterstock
Vēl viens staigāšanas ieguvums – tā var palīdzēt samazināt saslimšanas risku un veicināt ilgmūžību. Žurnālā "Arthritis Research & Therapy" publicēts pētījums liecina, ka augstas intensitātes intervālu pastaiga var palīdzēt uzlabot imūno funkciju vecākiem cilvēkiem ar reimatoīdo artrītu – iekaisuma slimību, kas ietekmē locītavas.

Arī nesen Pasaules Veselības organizācijas žurnālā "Chronic Respiratory Disease" publicēts pētījums rāda, ka pastaigas pacientiem ar hroniskām obstruktīvām plaušu slimībām (HOPS) var palīdzēt samazināt slimības smaguma un mirstības risku. Cilvēkiem, kuri cieš no HOPS, parasti ir liekais svars vai aptaukošanās – tas tāpēc, ka slimības dēļ viņi nespēj ilgstoši vingrot, jo intensīvu kustību laikā ir apgrūtināta elpošana. Taču pastaigas var mazināt HOPS simptomus, sirds un asinsvadu slimību, kā arī metabolā sindroma risku.

Vēl būtiski pieminēt, ka šobrīd imunitātes stiprināšana ir īpaši svarīga, tāpēc dienā atvēli vismaz pusstundu laika, lai dotos nelielā pastaigā. Savukārt šajā rakstā atradīsi vēl citus veidus, kā vari stiprināt savu imūnsistēmu.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !