Turpmāk drīkstēs pulcēties pa divi vai ģimenes lokā; būs stingrāki sodi (plkst. 20:00)
Foto: Kadrs no tiešraides

Svētdien, 29. martā, attālinātā Ministru kabineta ārkārtas sēdē ministri lēmuši par papildu piesardzības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, turpmāk nosakot stingrākus pulcēšanās ierobežojumus publiskās vietās. Paredzams, ka jau nākamnedēļ tiks arī pastiprināti sodi par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes, kurā tika izskatīta virkne papildinājumu Ministru kabineta rīkojumam par ārkārtējo situāciju un kura attālinātā formātā ilga vairāk nekā divas stundas, informēja, ka valdība ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un apsteigt notikumus svētdien nolēmusi noteikt, ka turpmāk pulcēšanās publiskās iekštelpās un ārtelpās ir ierobežota līdz diviem cilvēkiem un ar divu metru atstarpi no pārējiem. Izņēmums skaita ziņā ir vienas ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Kariņš jaunos noteikumus vienkāršoti skaidroja kā "divi un divi" principu, proti: "Divi cilvēki un divu metru attālumā. Turamies divu metru attālumā no jebkura cilvēka, vai mēs esam veikalā, transportā, mežā, uz ielas. Nepulcējamies vairāk nekā divi cilvēki kopā," skaidroja Kariņš, atgādinot arī par izņēmumiem.

Vienlaikus Ministru prezidents arī sacīja, ka nākamajā nedēļā valdība lems par stingrākiem sodiem tām personām, kas neievēro noteikumus. "Vairums cilvēku saprot, un viņus nav jāsoda, bet vienmēr sabiedrībā ir kāds, kas to nesaprot. Lai būtu pilnīgi skaidri, mēs pieņemsim diezgan lielus soda apmērus par šo noteikumu neievērošanu," paskaidroja Kariņš.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka stingrāki pulcēšanās ierobežojumi noteikti, gan analizējot iepriekš noteikto ierobežojumu ievērošanu, gan arī epidemioloģisko situāciju. Tas, kas Latvijā ir mainījies pēdējo dienu laikā, ir tas, ka ir pieaudzis slimnīcās stacionēto Covid-19 slimnieku skaits – svētdienas pēcpusdienā tādu ir 24, un trīs no tiem ir smagākā stāvoklī.

Stingrāki pulcēšanās ierobežojumi ir nepieciešami, jo Latvijā ir vērojama arī inficēšanās "centru" veidošanās darba vietās, skaidroja ministre. Lai cilvēkiem būtu skaidrāk saprotama un tiesībsargājošām iestādēm arī vieglāk kontrolējama situācija, fiziskās distancēšanās ierobežojumi tiek definēti – ne vairāk kā divi cilvēki, izņemot ģimenes locekļus.

Viņķele kā labo ziņu uzsvēra to, ka Latvijā tiek testēti vairāk cilvēki nekā mūsu kaimiņvalstīs un ka inficēšanās līkne joprojām ir lēzena. Ministre par labo ziņu uzskata arī to, ka tikko no Ķīnas ir piegādātas maskas un respiratori, kas nonāk ārstniecības iestādēs. Nākamnedēļ tiks sagādāts vēl vairāk masku un respiratoru, un tie būs pieejami arī farmaceitiem un ģimenes ārstiem, sacīja Viņķele.

"Vēlos uzsvērt, ka Latvijā tāpat kā citās pasaules valstīs ir sākusies neizsekojamā vīrusa pārnese sabiedrībā, tāpēc šobrīd vēl svarīgāka kļūst valdības noteikto ierobežojumu ievērošana, jo šobrīd ir vienalga, kādā inficēšanās intensitātes krāsā jūs redzat kartē savu pašvaldību, šie ierobežojumi ir burtiski un strikti jāievēro vēl vismaz līdz ārkārtējas situācijas beigām," sacīja ministre.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē pastāstīja, ka svētdien valdībā pieņemtajiem lēmumiem ir būtībā vienkāršs epidemioloģiskais pamatojums. "Ir infekcijas slimības ķēde – infekcijas avots jeb cilvēks, kurš izdala slimības izraisītāju, ir uzņēmīgā persona un faktori, kuri palīdz vīrusam pārvietoties no infekciozas personas uz cilvēku, kurš vēl nav inficēts. Epidemioloģijas pamatā ir pārraut šo ķēdi, atrodot vājāko posmu. Vājākais posms šim vīrusam ir divu metru distance, un, ja mēs ievērosim šo distanci, tad mēs zināmā mērā neļausim vīrusam pāriet no viena cilvēka uz otru cilvēku. Tāpēc šis fiziskās distancēšanās princips jāievēro visas epidēmijas laikā, bet ar katru posmu to vajag pastiprināt," sacīja Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka pēc pasaulē pieņemtās klasifikācijas ir zināmi četri epidēmijas attīstības posmi – pirmais ir kontrolēta infekcijas izplatīšanās, kad katrs gadījums zināms un izsekojams, un tie pārsvarā bija ievestie gadījumi. Šonedēļ konstatējām, ka parādījās jau pirmie gadījumi, kad nav izsekojama inficēšanās vieta, un šo posmu dēvē par daļēji kontrolējamu, jo joprojām lielākajā daļā gadījumi bija izsekojami. Kad mēs iziesim caur šo posmu, un lielākā daļa valstu jau ir tam izgājušas cauri, tad slimības izplatīšanās ir redzama jau Eiropas valstīs. Trešais epidēmijas posms varētu būt kontrolējams, maksimāli sniedzot medicīnisko palīdzību. Perevoščikovs uzsvēra, ka būtu nepieciešams maksimāli attālināt vai vispār novērst ceturto epidēmija posmu, kad medicīniskā palīdzība jau nespēj aptvert visu.

"Galvenais ir turpināt to, kas ir uzsākts jau no pirmajiem soļiem un lēmumiem, un atbilstoši pasaulē pieņemtajai stratēģijai darīt proaktīvi un, attīstoties situācijai, prātīgi un apdomāti ieviest katru jaunu pasākumu, lai nesasniegtu plašu un nekontrolētu slimības izplatīšanos," tā ierobežojumus skaidro Perevoščikovs. Viņš arī atgādināja, ka līdzīgi ierobežojumi ir arī noteikti citās valstīs, piemēram, Francijā, bet tur tas darīts novēloti, kad slimnīcas jau pārpildītas.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par ierobežojumu nodrošināšanu darba vietās, Viņķele uzsvēra, ka izņēmums ir attiecināts uz tiem, kas dara, piemēram, glābšanas darbus, transporta pakalpojumus, elektromontāžas darbus, jaunie ierobežojumi neattiecas, bet par kafejnīcu un veikalu darbinieku drošību ir jārūpējas darba devējiem, kuriem jau epidemiologi ir devuši instrukcijas pirms vairākām nedēļām, tajā skaitā uzraudzīt, lai nestrādā darbinieki ar respiratorajām saslimšanām. Par divu metru distanci arī ir īpašnieku atbildība.

Par rīkojuma nepildīšanu ir paredzēta adiministratīva un arī kriminālā atbildība, un liels kontroles darbs ir Valsts policijas ziņā, kurai ir tiesības saukt darbā pašvaldības policiju un kura veic proaktīvus reidus un reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām. Veselības inspekcija kontrolē to, kas attiecas uz ārstniecības iestādēm.

Par repatriantu uzraudzību Viņķele pastāstīja, ka Valsts robežsardze ir nodevusi Valsts policijai informāciju par tiem, kas ieradās ar repatriācijas reisiem, un policija jau izlases kārtībā pārbauda, vai šīs personas atrodas pašizolācijā. Šiem cilvēkiem tiek arī nosūtītas īsziņas ar atgādinājumu par viņu pienākumu pašizolēties. Taču, runājot par saslimušo ar Covid-19 uzraudzību, ministre teica, ka konkrēta diagnoze ir ārstniecības informācija, ko bez pamatojuma policijai šobrīd nevar sniegt.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai joprojām darba vietās, piemēram, valsts iestādēs var notikt sapulces ar desmit un vairāk cilvēkiem, Viņķele teica, ka divu cilvēku ierobežojums attiecas uz organizētiem vai neorganizētiem pasākumiem izklaides nolūkos. Ja darba kolektīvā ir iespējams nodrošināt sapulcēs divu metru distanci, tad tās var rīkot, bet speciālistu aicinājums ir tomēr ieviest attālinātus konferenču un sapulču norises veidus.

Jaunumi šoferiem un baznīcām


Ārkārtas sēdē Ministru kabinets Covid-19 ierobežošanai noteica arī stingrākas prasības transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas un tehnisko reisu apkalpēm ārpus darba laika, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā.

Svētdien pieņemtie grozījumi nosaka, ka ārpus darba laika visām personām, kas ieradušās no ārzemēm un ir transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļi, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām, ir jānodrošina pašizolācija, jānovēro savs veselības stāvoklis (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru), kā arī ir jāievēro citi Ministru kabineta rīkojumā noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Lai nodrošinātu ostu darbības nepārtrauktību un kuģošanas drošību, Ministru kabinets atļauj ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Ministru kabinets nolēma, ka uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.

Savukārt Tieslietu ministrija infromē, ka Ministru kabinets lēma piešķirt tieslietu ministram papildu pilnvaras, lai nodrošinātu nepieciešamo rīcību Ministru kabineta rīkojumā ietverto ierobežojumu, kas attiecināmi uz reliģiskajām organizācijām, īstenošanā.

"Šajā laikā reliģiskās organizācijas veic ļoti svarīgu un atbildīgu sabiedrisku funkciju – tās sniedz garīgu mierinājumu un drošību visiem tiem, kam tas šobrīd nepieciešams. Es augsti novērtēju Tieslietu ministrijas un reliģisko organizāciju sadarbību, to pārstāvju atbildību un aktīvo iesaisti ieviesto drošības pasākumu skaidrošanā un aicinājumos ticīgajiem pēc iespējas atturēties no publisku vietu, tai skaitā, baznīcas, apmeklējuma. Tieši tādēļ dievkalpojumi šobrīd notiek bez ticīgo klātbūtnes. Zīmīgi, ka lielākajās reliģiskajās organizācijās ir ļoti laba iekšējā organizācija – kopīgi tiek pieņemti lēmumi, uzreiz tie tiek īstenoti visās baznīcās, līdz ar to, cilvēki ir mierīgi un tas ļoti palīdz darbā arī valsts iestādēm, tai skaitā, policijai. Cilvēki tiek vadīti ļoti konsekventi un pārdomāti – tādējādi samazinot neziņu un spriedzi. Būtiski, ka sekmīga sadarbība attīstās arī starp konfesijām, piemēram, katoļu Radio Marija pārraida Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas dievkalpojumus. Savukārt, īstenojot Ministru kabineta piešķirtās pilnvaras noteikt vadlīnijas turpmākajai reliģisko norišu organizēšanai, pirmdien, 30. martā, pēc pārrunām ar reliģiskajām organizācijām sabiedrība tiks informēta par noteiktajiem drošības pasākumiem un izmaiņām ikdienas reliģiskajās norisēs," paziņojumā presei vēsta tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Kas mainījies kopš svētdienas


Lai mazinātu riskus Covid-19 tālākai izplatībai Latvijas iedzīvotāju vidū, atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai valdība ir pieņēmusi stingrākus noteikumus cilvēku pulcēšanās ierobežošanai privātos un publiskos pasākumos un citus ierobežojumus, jaunos ierobežojumus skaidro Valsts kanceleja.

Fiziskās kontaktēšanās ierobežojumi attiecas uz publiskām norisēm iekštelpās un ārtelpās un nosaka divu metru un divu cilvēku distances ievērošanas noteikumus.

Ārkārtējās situācijas laikā tiek aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Tiek samazināts kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citu atpūtas vietu darba laiks no pulksten 8 līdz 22.

Kā līdz šim, ir aizliegti jebkādi publiski pasākumi, kā arī sapulces, gājieni un piketi. Tāpat ir aizliegta sporta norišu darbība telpās, kā arī reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties.

Savukārt publiskās vietās ir noteikti vairāki jauni ierobežojumi, kas nosaka personu atrašanos vienuviet. Visās publiskās vietās – iekštelpās, ārtelpās un koplietošanas telpās ir jāievēro savstarpēja divu metru distance, kā arī citi noteiktie fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās drīkst ne vairāk kā divas personas. Izņēmums ir personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī vecāks un to nepilngadīgie bērni gadījumos, ja tie nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Vairāk nekā divas personas drīkst pulcēties arī gadījumos, kad tiek veikti darba vai dienesta pienākumi.

Tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas vietās varēs atrasties tāds personu skaits, kas tiks noteikts ar ekonomikas ministra rīkojumu, nodrošinot divu metru savstarpēju distanci un citus epidemioloģiskās drošības pasākumus. Vienlaikus valdība uzdeva ekonomikas ministram noteikt personu skaitu, kas vienlaicīgi var atrasties tirdzniecības vietā un sabiedriskās ēdināšanas vietā.

Papildus ir noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot fiziskās distancēšanās pasākumus, darbosies arī preses tirdzniecības vietas, vakcinācijas kabineti un ķīmiskās tīrītavas.

Turpmāk ar zāļu, medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu piegādēm primāri būs jānodrošina valsts vajadzības.

Aizsardzības ministrs turpmāk lems par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei un Valsts policijai, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot iestādes izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi.

Lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos par personas sniegto informāciju par pārvietošanas patiesumu, Valsts policija pēc SPKC pieprasījuma varēs pieprasīt informāciju elektronisko sakaru komersantiem par konkrētām personām, kurām var būt noteikts inficēto vai kontaktpersonu statuss.

Personām būs pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā.

Darba devējs ārkārtējās situācijas laikā būs tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas gadījumos, ja būs pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Tas neattieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem.

Pilna rīkojuma par ārkārtējo situāciju versija lasāma šeit.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 1057 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19. No tiem saslimšana apstiprināta 42 cilvēkiem, portālu "Delfi" informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Stacionēti 24 pacienti, no kuriem trīs ir ar smagu slimības gaitu, bet 21 personai slimības gaita ir viegla vai vidēja.

No 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Ir aizliegti arī visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšana pulcējoties.

Tāpat ir ierobežota neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus, kā arī noteikti citi ierobežojumi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ilze Viņķele Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Slimību profilakses un kontroles centrs Valsts policija Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form