<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@zr87'>Zoltan Rakottyai</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Ja reiz kādā gadalaikā var manīt cilvēkus, pavisam mierīgi un klusi staigājot pa mežu ar nazi rokās, tad tas ir rudens. Gailenes, podiņi, beciņas un baravikas – vienas pēc otrām tiek liktas grozos, bildētas un pēcāk gatavotas vakariņām vai ziemas krājumiem. Tomēr ir cilvēki, kas no meža mājās nes sēnes, kuras kopš bērnības ieaudzināts atstāt sūnās neaiztiktas. Runa ir par sarkanajām mušmirēm, par kurām pēdējā laikā sociālajos tīklos ir sacelta neliela apmēra, bet tomēr – ažiotāža. Cilvēki stāsta, kā vāc košās sārtgalves, jo no tām gatavojot uzlējumus, smēres un pulverus, kā arī kaltē, lai mušmires pārtaptu vērtīgās zālēs. Kā tad īsti ir – vai mušmire tiešām ir brīnumlīdzeklis vai tomēr bīstama cilvēka veselībai?

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis norāda, ka šādas metodes piekopj netradicionālās medicīnas piekritēji, piemēram, dziednieki, tāpēc viņam pilnvērtīgu skaidrojumu, kāpēc viņi izvēlas mušmires lietot ārstniecībā, sniegt ir sarežģīti. "Bet, ko es varu teikt, – sarkanā mušmire savā būtībā ir indīga sēne. Galvenais "indīgums" ir alkohola reibumam līdzīgs stāvoklis. Diemžēl katru gadu tiek atvesti cilvēki, kas pārdozējuši, uzturā lietojuši daudz sarkano mušmiru un kuru stāvoklis ir gana nopietns, tāpēc kādu laiku jāārstējas slimnīcā. Kas pozitīvi, miršanas gadījumi sarkanās mušmires dēļ vismaz manā praksē noteikti nav bijis. Īsti šādi gadījumi arī literatūrā netiek aprakstīti," skaidro Stašinskis.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!