Tas nav rezerves variants. Ārste par abortiem

Nereti jokojoties, arī runājot nopietni, sarunās tiek apspriesti dzīves apstākļi Latvijā un salīdzināti ar situāciju citviet pasaulē. Visbiežāk gan savu valsti nopeļam, jo liekas: visur citur zāle ir zaļāka, debesis zilākas, bet cilvēki – laimīgāki. Taču ne visās dzīves jomās šāda sūkstīšanās ir pamatota, un, lai arī viedokļi šajā jautājumā dalās, iespēja veikt abortu legāli ir viena no mūsu valsts priekšrocībām.

Protams, apspriežot jautājumus saistībā ar abortu aizliegumiem, to legalizēšanu vai ierobežošanu, vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies iesaistīties diskusijās par to, cik pareizi vai nepareizi tas ir, un vienprātības šajā jautājumā, visticamāk, nebūs nekad. Taču tas nozīmē tikai vienu – par to ir jārunā un jāveido sabiedrībā izpratne. Tāpēc šoreiz apskatām abortu aizliegumu melno pusi – nelegālos abortus un spēli starp dzīvību un nāvi, kā arī skaidrojam, kā grūtniecības pārtraukšana var ietekmēt sievietes veselību.

Grūtniecības pārtraukšana – emocionāli grūta ikvienai no iesaistītajām pusēm

Ja par to skaļi, iespējams, nerunā, tas nebūt nenozīmē, ka tā arī nenotiek, – jā, arī Latvijā ir pieprasījums pēc abortiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2019. gadā Latvijā tika veikti 5784 aborti, kas ir teju uz pusi mazāk nekā pirms desmit gadiem – 2010. gadā aborts tika veikts 10 820 reižu. Abortu veikšanas tendence ik gadu samazinās, bet, rupji rēķinot, vidēji 15 līdz 16 sievietes Latvijā ik dienu pārtrauc grūtniecību. Tiesa, pirms veikt legālu abortu, sievietei vispirms jādodas pie sava ginekologa.

Veselības centru apvienības ginekoloģe Karlīna Elksne atklāj, ka viņas praksē šādas sievietes ierodas aptuveni reizi mēnesī vai divos, bet ir kolēģi, pie kuriem katru dienu atnāk kāda sieviete, lai lūgtu nosūtījumu veikt abortu. "Pieļauju, ka tas ir atkarīgs no ārsta, no vietas, kur ārsts strādā. Iespējams, arī no ginekologa vecuma, jo ārsts nereti noveco kopā ar savu pacientu vai otrādi. Varbūt vecāka gadagājuma ārstiem ir mazāk šādu pacienšu nekā reproduktīvā vecuma ginekologiem. Tas ir ļoti variabli."

Protams, katrai sievietei iemels, kāpēc viņa apsver aborta iespēju, būs savs. Tomēr Elksne norāda, ka biežākie iemesli ir – "es to nevaru atļauties'' sociālekonomisku iemeslu vai mācību un darba dēļ. "Esmu arī piedzīvojusi, ka sieviete saka – viņas iepriekšējā grūtniecība vai pieredze ar zīdaiņa kopšanu bija tik traumatiska, ka viņa vienkārši vairs nevēlas tam atkal iet cauri."