Fоtо: Shutterstock
Abortu aizliegumi, ierobežošana vai legalizēšana, neapšaubāmi, ir viena no tām tēmām, kas vienmēr izraisa spraigas diskusijas, asu vārdu apmaiņu, nosodījumu, neizpratni un daudz citu reakciju. Viedokļi dalās, un, šķiet, vienprātības nebūs nekad. Taču viens ir skaidrs – neatkarīgi no tā, vai aborts ir atļauts vai nē, ja sieviete to vēlēsies, viņa atradīs veidu, kā to izdarīt, taču kādai tas var būt letāli. Te neviļus rodas jautājums – vai tiešām šie ierobežojumi ir sievietes dzīvības vērti?

"Tā reize, kad es gandrīz nomiru,'' – šādi savu stāstu 2016. gadā savā blogā iesāk Ofēlija Spektore. Tā bija viņas atbildes reakcija Polijas valdības vēlmei vēl vairāk ierobežot abortu veikšanu, un pavisam nesen Polija atkal virzīja apstiprināšanai lēmumu, kas paredz stingrākus abortu ierobežojumus. Ofēlija uzskata, ka šādi ierobežojumi ir necilvēcīgi, jo abortu neizvēlas veikt bezsirdīgs monstrs, bet gan sieviete, kurai pēc tā ir nopietna nepieciešamība. Tāda sieviete, kāda pirms sešiem gadiem bija viņa.

Valentīna dienai, kas sākās ar nejaušu randiņu ar pilnīgu svešinieku, bija tālejošas sekas. Šī diena Ofēlijai beidzās ar to, ko es kāda man neapzināta iemesla dēļ vairos saukt vārdā, – ar izvarošanu, kuras laikā tika ieņemts bērns. Par grūtniecību Ofēlija uzzināja nejauši, bet viņai uzreiz bija skaidrs – jāmeklē iespēja veikt abortu. Lai arī to izdarīt nebija viegli, jo valstī, kurā Ofēlija tobrīd atradās, aborti ir stingri ierobežoti, teju aizliegti, viņa atrada, kā sākotnēji šķita, visdrošāko metodi. Taču dažādu iemeslu dēļ tas viņai izvērtēs cīņā par dzīvību, kur vistiešākajā veidā cīņas iznākumu ietekmēja šajā valstī pastāvošā veselības sistēma abortu jautājumā. Ofēlija izdzīvoja, bet šī sistēma viņu salauza un atstāja ar sekām, ar kurām, visticamāk, viņai būs jāsadzīvo visu atlikušo mūžu.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !