Covid-19 testi skolās un kumulatīvais rādītājs: vai pasargās no slimnīcu pārkaršanas un 'lokdauna'?

Jau vairāk nekā gadu mūsu dzīvi un ikdienu nosaka skaitlis, ko dēvē par kumulatīvo rādītāju. Tas nosaka, vai un cik cilvēku var ieturēt maltīti kafejnīcā, vai drīkstam tikties ar draugiem, paziņām, apmeklēt pasākumus un ceļot. Pašlaik dzīve notiek vairākās drošības zonās, bet tas, ko drīkstam katrā no tām, atkarīgs no kumulatīvā rādītāja. Pēdējās nedēļas laikā šis skaitlis straujāk pakāpies, un netrūkst cilvēku, kas to saista ar plašo skrīningu skolās. Proti – jo vairāk testu, jo vairāk atklāto gadījumu, jo augstāks rādītājs.

Kā plašāka testēšana ietekmē kumulatīvo rādītāju un slimības izplatību un kas vispār ir kumulatīvais rādītājs, vaicājām speciālistiem.

Netrūkst cilvēku, kas situāciju ar skolēnu skrīningu vērtē negatīvi, jo uzskata, ka skolu skrīnings rādītāju it kā mākslīgi paaugstina. Un tas nozīmē ierobežojumu atjaunošanu, īpaši tām cilvēku grupām, kas dažādu iemeslu dēļ nav vakcinējušās. Tāpat tas var nozīmēt, ka citas valstis noteiks papildu ierobežojumus ceļotājiem no Latvijas, atkal liedzot pārvietošanās brīvību. Tomēr daļa cilvēku ir pārliecināti, ka testēšana ir lielisks līdzeklis cīņā ar saslimstību – kā nekā vēl pērn Fēru salās izdevās ievērojami ierobežot vīrusa izplatību, pateicoties tieši plašai testēšanai un kontaktpersonu identificēšanai. Un tas notika laikā, kad vakcīnas vēl nebija pieejamas.

Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja aicina pārāk lielas cerības nelolot – skolēnu skrīnings ir nepieciešamība, bet pārliecībai, ka tas būtiski ierobežos Covid-19 izplatību un novērsīs slimnīcu pārslodzi, nav nekāda pamata.