Dārgā psihe: Privātajā sektorā milzu izmaksas, valsts psihiatrijā sedz minimumu

Psihiatriskās palīdzības saņemšanā ir vairāki šķēršļi, kas to padara grūti pieejamu, kādam, ļoti iespējams, pat nepieejamu. Speciālistu trūkuma dēļ rindā jāgaida nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem. Tad jāmeklē transports, lai atbrauktu pie psihiatra uz Rīgu, jo reģionos šādu speciālistu vienkārši nav. Bet transporta izmaksas nav vienīgās, ar kurām rēķināties, – tāpat jāatrod līdzekļi psihiatra vizītei, kas var izmaksāt līdz pat 100 eiro. Vai to var atļauties kāds, kurš mēnesī saņem minimālo algu – 500 eiro (bruto)? Visticamāk, ne. Šādā gadījumā iespējams meklēt valsts apmaksāto palīdzību, bet cik ļoti pieejama ir tā?

Iepriekšējā sērijas "Dārgā psihe" rakstā stāstījām par Anetes un Katrīnas dažādo pieredzi, meklējot psihiatrisko palīdzību. Anete saskārās ar psihiatrijas ne tik palīdzīgo pusi – divu gadu garumā viņa nomainīja vairākus privātajā sektorā praktizējošus psihiatrus, kas sievietei vien izrakstīja medikamentus depresijas ārstēšanai, bet neiedziļinājās problēmas būtībā. Kādā brīdī Anete pat sāka apšaubīt sevi un sliecās ticēt, ka izdomā savas mentālās veselības problēmas, bet, par laimi, galu galā viņa tomēr atrada speciālistu, kurš viņu pienācīgi uzklausīja un arī ir spējis palīdzēt. Savukārt Katrīnas gadījumā problēma bija cita – viņa nedzīvo Rīga, bet psihiatra sievietes dzīvesvietā vienkārši nav.

Šajā rakstu sērijas "Dārgā psihe", kurā runājam par psihiatriskās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Latvijā, rakstā apskatām, kādas ir psihiatriskās palīdzības izmaksas privātajā sektorā, un lūkojam, kāds un cik pieejams ir valsts atbalsts.