Foto: Shutterstock
"Eeeee, eeem, eeees," tā nosvīdušām plaukstām un nedaudz noreibušu galvu centīsies uzsākt savu prezentāciju kāds sociāli neveikls cilvēks. Labi jau būtu, ja tikai publiska runa sagādātu problēmas. No tās sliktākajā gadījumā var izvairīties. Krietni ļaunāk klājas tiem, kas iekšējā satraukuma dēļ nevar pilnvērtīgi komunicēt pat ar kolēģiem vai nav spējīgi atspoguļot savu patieso inteliģenci, kura tā arī paliek paslēpta aiz stresā nomurminātām frāzēm.

Satraukums, kas mijas ar mulsumu, ir sociāli neveikla cilvēka ikdiena. Lasītas var būt gan smalkas filozofijas grāmatas, gan sarežģītas fizikas teorijas, taču sabiedrībā neko asprātīgāku par savu partnerattiecību likstām izstāstīt nespēj. Tā nu pats jūties kā muļķis, nemaz nerunājot par apkārtējo cilvēku viedokli. Ko gan apkārtējie var padomāt par cilvēku, kurš nespēj savas zināšanas ietērpt skaistos vārdos?!

Līdz ar to sociālā neveiklība ir visnotaļ nomācošs fenomens, kas galu galā gan traucē ikdienas dzīvē, gan kļūst par šķērsli karjeras ceļā. Tikmēr tādos sociālajos medijos kā "Instagram" un "TikTok" no visām pusēm birst solījumi par laimi, veiksmi, bagātību, skaistumu un, protams, pašpārliecību kā Karalim Lauvam – nopērc kursus un par sociālo neveiklību vari aizmirst! Patiesībā gan nav tik vienkārši – lielākoties aiz sociālās neveiklības slēpjas kaut kas vairāk par parastu kautrīgumu.

Psiholoģijas doktore Sandra Mihailova skaidro, ka sociālās neveiklības pamatā noteikti ir kāda trauma. Neveiklība rodas, ja cilvēks jūtas saspringts konkrētā situācijā. Viņam ir bail kļūdīties vai ir bail no izsmiešanas. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!