Foto: Shutterstock
Brīdī, kad pēkšņi sāk durt vēdera lejasdaļā, šoks ņem virsroku un gribas zināt tikai vienu – kas šo nepatīkamo sajūtu izraisījis. Varbūt pie vainas vienkārša saindēšanās ar ēdienu? Vai tās varētu būt aklās zarnas iekaisuma pazīmes? Varbūt vainīga kuņģa čūla vai zarnu nosprostojums? To visu iespējams izlasīt internetā. Un, iespējams, ka te slēpjas arī pareizā atbilde, taču bez šaubām tiek radīts milzīgs satraukums un iedragāta mentālā veselība.

Daži taustiņu klikšķi un diagnoze (patīkama vai nepatīkama) jau ir paša pacienta uzstādīta. Nekad agrāk atbilžu meklēšana uz jebkāda veida jautājumiem par veselību nav bijusi tik vienkārša, ātra un lēta, taču tas arīdzan apgrūtina dzīvi kā ārstiem, tā pacientiem, jo internetā brīvi pieejamā informācija veicina tendenci pacientiem veikt pašdiagnozi. Taču tā tiek balstīta uz informāciju, kas ne vienmēr ir patiesa.

Kāpēc uz informāciju internetā vajadzētu raudzīties ar kritisku aci? Pirmkārt, ne vienmēr ir zināmi tās avoti, pavisam iespējams to rakstījuši cilvēki bez medicīniskas izglītības. Mūsdienās kritiski jāvērtē arī influenceru sniegtā informācija, ja vien viņiem nav medicīniskās izglītības konkrētajā jautājumā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!