Foto: PantherMedia/Scanpix
Fitnesa rutīna ir tad, kad ilgu laiku tiek darīts viens un tas pats, un līdz ar to samazinās vēlme iet uz sporta nodarbībām, tomēr ir jāmeklē rutīnas iemesli, lai to pārvarētu.

"Ja treniņš ir ierakstīts dienas plānā, bet uz to negribas iet, jo tas palicis neinteresants, tad tā ir fitnesa rutīna. Visbiežāk rutīnas iemesls ir kaut kādi apgrūtinājumi vai pretenzijas pret treniņu. Populārākais iemesls ir tas, ka izvēlēts nepareizais treniņa veids. Varbūt tai nav jābūt trenažieru zālei, vai grupu nodarbībai. Visbiežāk, rutīna iestājas fitnesa klubos, jo tas ne visiem ir piemērots emocionāli, lai arī fiziski tur var darboties," skaidroja DCH Studijas fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš.

"Treniņš ir kustība un darbs, sportošana ir kustība un prieks. Atlēti, kurus mēs redzam olimpiskajās spēlēs, kaifo par to, ko viņi dara, jo viņiem ir labi rezultāti un viņi spēj dabūt no sevis visu maksimumu ārā. Viņiem tas ir darbs, bet cilvēkiem, kuri sporto sevis labad, ir jāgūst prieks," turpināja treneris. "Kādam ļoti patīk orientēšanās, citam patīk joga, vēl kāda peldēšana un tā tālāk. Tāpēc vajag kārtīgi padomāt par tām lietām, kas tiešām patīk."

"Vēl viens iemesls fitnesa rutīnai varētu būt, ka treniņš neierakstās dienas plānā. Var vingrot no rīta pirms darba vai dienas vidū. Daudzas sporta zāles piedāvā nodarbības pirms plkst. 7:00 vai pusdienu pārtraukumos un to ilgums to ilgums ir pusstunda vai 45 minūtes. Tad vakars ir brīvs. Citi ļoti bieži ciešs no tā, ka vienīgi vakari ir brīvi, taču tad ir paredzēts treniņš," stāstīja Kaspars Ozoliņš. "Vēl arī lokācija var būt iemesls apnikumam. Noteikti ir jāpameklē vietas, kas ir tuvāk mājām vai darbam, līdz ar to neapgrūtinot nokļūšanu un treniņu."

Treneris arī uzsvēra, ka pārlieku liela fiziska slodze var kaitēt vēlmei trenēties: "Parasti neviens nevingro biežāk par piecām reizēm nedēļā. Tāpat arī nesabalansēta slodze, jo treniņu intensitātei ir jābūt atšķirīgai, jo nevar visu laiku sevi žēlot un strādāt zemā intensitātē, bet nevar arī visu laiku sevi "dedzināt" un strādāt augstākajās intensitātēs. Ir cilvēki, kuri ir pieraduši būt līderi dažādās jomās un vienmēr vēlas sevi pierādīt. Viņi arī sporta klubos visu laiku "močī" un "močī", bet patiesībā fiziski vajadzētu strādāt arī zemajās intensitātēs – stiepties, nomierināt ķermeni, lai nākamajā reizē varētu darboties ar pilnu atdevi. Visu laiku strādājot augstās slodzēs, var saņemt pilnīgi pretēju efektu, cilvēks var justies iztukšots gan fiziski, gan emocionāli."

Kaspars Ozoliņš iesaka eksperimentēt un meklēt sev piemēroto treniņu veidu, lai atrastu rutīnas cēloņus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!