Bez izņēmumiem: pazīmes, kas liecina – esi atbildīgs suņa saimnieks  (1)

"Dogs.About" speciālistu komanda izvērtējusi faktorus, kas par suņa saimnieku liecina to labāko. Protams, būs saimnieki, kas teiks, ka suni nevajag kastrēt vai sterilizēt un arī apmācība ir lieka, par čipēšanu vispār nerunājot, taču piemēri no dzīves vairākkārt apstiprina, ka četrkājainā drauga dzīves kvalitātes uzlabošanas labad ir vērts pildīt visas minētās darbības. Tā, piemēram, patversmes Friča veiksmes stāstā lasāms, kā saimnieku iepriekšējais suns pilnīgi nejauši izkļuva no mājas un nebija čipēts. Mīluļa zaudēšana sagādāja ne mazumu raižu, taču, iespējams, suņa mikročips palīdzētu mīluli ātrāk atrast.

Ielūkojies šajā sarakstā! Viss šķiet pašsaprotami, vai ne? Taču reizēm gan cilvēki nepadomā par apkārtējiem un palaiž suni no pavadas brīžos, kad to darīt nevajadzētu, vai nedomā, ka vajadzētu savākt sava suņa izkārnījumus. Veterinārārsta vizīte? To taču var izlaist, bet apmācība – gan jau tā nāks pati no sevis. Atceries, ka jūs (tu un tavs mīlulis) neesat vienīgie šajā pasaulē, tāpēc pacenties ievērot vismaz šos nosacījumus, lai kļūtu par labu suņa saimnieku. Taču tiem, kas katram apgalvojumam var māt ar galvu un minēt iemeslus, kāpēc tie jāpilda, gan nav jāuztraucas – atbildība jums nav sveša!

"Visu 20 gadu laikā, kopš es darbojos šajā nozarē, redzu – diemžēl notiek tā, ka cilvēki pret dzīvniekiem izturas kā pret rotaļlietu, ko paņem bērnam vai sev. Ja sevišķi vasaras laikā konstatē, ka kaķis, izrādās, nes ne tikai prieku, bet arī problēmas, piemēram, pačurā, kur nevajag, skrāpē mēbeles vai pat bērnu, mājupceļš uz dzīvokli ir slēgts," par četrkājainajiem draugiem, kuri ģimenei izrādās lieki, "MansDraugs" pastāstīja dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa. Plašāk par šo tēmu, iepazīstoties arī ar pieredzi dzīvnieku patversmē "Ulubele", vari lasīt šeit.

Suns tik tiešām nav rotaļlieta, kuru var nolikt uz plaukta, ja tā vairs nedarbojas vai ja jau apnikusi. Suns ir dzīva radība, par kuru ir jārūpējas katru dienu, kuram ir jāvelta laiks un, nenoliedzami, arī finansiālie līdzekļi. Suns uzvedas slikti? Nemet plinti krūmos! Varbūt suņuks ir satraucies, nonācis jaunās mājās, un tā, protams, var notikt.

Ja suņuks saslimst, nevajag no viņa atbrīvoties pavisam, bet gan meklēt palīdzību pie speciālista. Ir tik daudzi faktori, kas par sunīti jāapsver jau pirms tam (kurš vedīs ārā, kurš viņu mazgās, kurš būs atbildīgs par pārtikas iegādi, kurš parūpēsies par regulārām ēdienreizēm u.c.), tāpēc jau laikus par tiem padomā. Pretējā gadījumā tevis dēļ būs izveidojusies gaužām nepatīkama situācija, kurā cietīs arī četrkājainais draugs.

Taču nav tā, ka viss būtu tikai melnās krāsās. Par laimi, ir pat ļoti atbildīgi dzīvnieku saimnieki, kas savu mīluli godā un ciena, regulāri vedot suni pie veterinārārsta, iegādājoties atbilstošu un kvalitatīvu barību, bagātinot suņa dzīvi ar dažādiem notikumiem. Kā nekā, ar suni būs jādzīvo gadiem ilgi. Kāpēc gan šo procesu padarīt sevi un citus apgrūtinošu?

Īpaši svarīgi ir veltīt laiku sunītim tad, kad viņš vēl tikai aug un ir dažus mēnešus vecs. Daudzi cilvēki kucēnu paņem vēl pavisam mazu, aptuveni divus mēnešus vecu. Protams, dzīvnieciņš vēl tikai iepazīst pasauli un aug, turklāt, ticams, ir nošķirts no māmiņas un sugasbrāļiem, kas sākotnēji var būt visai trauksmains piedzīvojums. Suns jaunajā mājoklī smilkstēs un, iespējams, tev būs naktī jāceļas un jādodas suni mierināt.

Taču tad, kad suns ir šķietami izaudzis, nevajadzētu aizmirst, ka izveidotā ciešā saikne arī jāmēģina saglabāt. Suns pie tevis un tavas klātbūtnes būs pieradis, tāpēc labāk pēkšņi to nepārtraukt. Regulāras pastaigas, samīļošanās, parotaļāšanās ar spēļmantiņu – tik mazi un pašsaprotami, bet tomēr tik nozīmīgi nieciņi, kas ārkārtīgi bagātina suņa dzīvi. Dažkārt pietiek vien ar pāris glāstiem, ko suņuks pelnījis par labo uzvedību, lai labi justos gan saimnieks, gan četrkājainais draugs.

Turklāt atceries, ka sunim laiks ir ne tikai jāvelta, bet arī jāplāno. Dodies ceļojumā? Apdomā, vai tajā vari ņemt līdzi arī suni. Ja nevari, tad izplāno, kurš no tava paziņu loka sunīti var pieskatīt uz neilgo ceļojuma laiku. Tāpēc ieteicams jau laikus apzināt tos ģimenes locekļus un draugus, kas būs ar mieru nepieciešamības gadījumā sunīti pieskatīt. Tādējādi arī tu pats būsi kaut nedaudz atvieglojis sev rūpes, ja pēkšņi nāksies atrast suņukam pieskatītāju.

Laika saplānošana dzīvē ar četrkājaino draugu ir viens no būtiskākajiem posmiem. Ja ir ierasts, ka suns dodas pastaigā septiņos vakarā, tad tā tam arī jānotiek. Suns pierod pie rutīnas, tāpēc pat stundas novirze no normas reizēm var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus, pie kuriem būsi vainojams tikai tu, un ne suns.

Taču ir zināmi daudzi stāsti, kad tieši mikročips jeb grauda lieluma mikroshēma, kas ievadīta suņa ķermenī, palīdz atrast noklīduša suņa saimniekus pat tad, ja viņus šķir vairāki kilometri. Neviens saimnieks par savu suni nevar būt pilnībā pārliecināts, lai cik nepatīkami tas neskanētu. Bieži vien pietiek tikai ar salūtu vai negaisu, no kā suns izbīstas, kļūst tramīgs un pārlec pāri sētai, aizskriedams nezināmā virzienā... Un viss, saimnieks savu mīluli vairs nevar atrast. Tiek izvietoti sludinājumi, izlīmētas lapiņas un likti lietā citi līdzekļi, kā mēģināt atrast suni, bet viss – neveiksmīgi. Tāpēc suņu čipēšana un reģistrēšana Lauksaimniecības datu centra datu bāzē krietni atvieglotu, piemēram, atrasta suņa identificēšanu.

Datu bāzē tiek norādīti dati par saimnieku, kā arī viņa kontakti. Tāpēc tiem allaž jābūt aktuālākajiem un jāatbilst patiesībai, lai gadījumā, ja suns tik tiešām ir atradies un, piemēram, patversmes darbinieks ir noskenējis mikročipu, ar saimnieku varētu veikli sazināties.

Protams, neviens saimnieks nevēlas, lai viņa mīlulis pazustu, taču tādi gadījumi vienmēr ir neparedzēti. Tāpēc atbildīgi un apzinīgi saimnieki savu suni noteikti čipē un reģistrē, lai preventīvi nodrošinātu, ka viņa suns izmukšanas un atrašanas gadījumā mājās nonāktu gana operatīvi. Nodrošinies pret visām situācijām, arī pret šo!

Gan kaķēnu, gan kucēnu pieplūdums dzīvnieku patversmēs ir neizmērojams, to pateiks teju ikviens. Lai gan daudz vairāk ir kaķu, arī kucēni tiek gan atnesti uz patversmēm, gan pamesti pat cukura maisā mežā. Lai nesagādātu nepatīkamus brīžus sev un citiem, radot raizes par mazajiem kucēniem un to, kur viņus lai liek un uz kurieni mazuļus vest, parūpējies, ka sunītis nesagādās vēl vairākus metienus klāt jau tā lielajai mājas mīluļu populācijai.

Turklāt sterilizācijai un kastrācijai ir arī savas priekšrocības. Piemēram, ja suns pirms tam ir bijis aktīvs un teju vai neapstādināms, tad pēc procedūras veikšanas mīlulis kļūs mierīgāks, piezemētāks, paklausīgāks. Ar plašākiem speciālistu komentāriem par nepieciešamību kastrēt un sterilizēt suņus var iepazīties šeit. Savukārt te var uzzināt, kādas ir dzīvnieku patversmes darbinieces pārdomas par rekordlielo kaķēnu skaitu, kas radies cilvēka neapdomības dēļ. Līdzīgas pārdomas darbiniecei pērn bija par lielo kucēnu skaitu un grūtībām to kopšanā.

Dažāda izmēra suņukiem nepieciešams attiecīgs ēdiena daudzums. Nevar mazam čivavas šķirnes suņukam piedāvāt tik lielu porciju, kāda tiek likta priekšā izsalkušajam dalmācietim. Ja iegādājies sunīti no audzētāja, viņš tev noteikti pastāstīs, kam jābūt suņuka ēdiena porcijā, kādus kārumus vēlams mīlulim piedāvāt un ko noteikti nedot. Jāatceras, ka liekais svars sunīšiem kaitē, bet audzētājs, no kura būsi iegādājies dzīvnieciņu, noteikti nevēlēsies, ka viņa suņuks dzīvo aptaukojies, pieēdies un, ticams, tāpēc arī nelaimīgs.

Tev jāspēj pamanīt tās pazīmes, kas var liecināt par veselības problēmām. Pārlieku intensīva austiņu kasīšana, grūtības pārvietoties pa kāpnēm, gurdenums, jebkura dīvaina un neparasta darbība noteikti nav jāuztver kā pašsaprotama un nekas sevišķs. Lūk, ko veterinārārsts raksturoja kā biežākās veselības problēmas, par kurām saimnieks bieži vien neliekas ne zinis.

Reizēm cilvēki kā pirmo komandu, ko jāapgūst suņukam, vēlas iemācīt "Ķepu!", lai gan tai ir vairāk izklaidējoša nozīme. Savukārt komandas par sēdēšanu, apstāšanos, atnākšanu pie saimnieka un savas vietas atrašanu noder, lai savaldītu mīluli kritiskās situācijās. Protams, kurš gan vēlas tādās nonākt! Taču jāsaprot, ka, piemēram, uz ielas suns un saimnieks nebūt nav vienīgās dzīvās būtnes, un sunim jāspēj klausīt saimnieku, kad garām dodas kāds mazs bērns, kurš, protams, var no dzīvnieciņa sabīties. Tāpat arī gadījumos, kad garām dodas svešs suns – savu mīluli jāspēj savaldīt un sasaukt pie sevis.

Apmācība attīsta arī suņa domāšanu un gudrību, un katrs vārds un darbība, ko suns iemācās, bagātina viņa dzīvi. Turklāt tā ir iespēja sunim un saimniekam dibināt ciešāku saikni, jo apmācībā allaž jābūt iesaistītiem gardumiem, kurus par labi un precīzi izpildītu uzdevumu suņuks ir nopelnījis. Apmācība var noritēt dažādi, atkarībā no suņa vecuma, šķirnes un citiem faktoriem, tāpēc to noteikti nevajag sasteigt. Ikkatra reize, kas neizdodas sevišķi labi, tomēr ir pieredze, no kuras mācās abi – gan suns, gan saimnieks.

Tāpat nelaid suni bez pavadas tur, kur ir mazi bērni. Suņuki ir draiskulīgi dzīvnieciņi, kuri, redzēdami kādu, kas viņam interesē, var sākt lēkāt apkārt un mazāko cilvēciņu pat nogāzt no kājām. Tāpēc, ja nu tomēr izvēlies suņuku atbrīvot no ķēdes, noteikti pārliecinies, ka tuvumā nav cilvēki.

Ja suns ir liels rējējs un mājoklī paliek viens pats, uzmanies, vai kaimiņi nesāk raidīt nicinošus skatienus tavā virzienā. Suņa riešanu var censties mazināt, un tam padomus radīsi šeit.

Visbeidzot, cienot sevi un citus, savāc sava suņa atstātos izkārnījumus. Pirms pastaigas kabatā līdzi paņem kādu maisiņu, ar ko visu savākt, un vari to izmest tuvējā atkritumu tvertnē. Tu taču noteikti vēlies dzīvot patīkamā, skaistā vidē, vai ne? Ja pastaigājies ar suni parkā un redzi, ka turpat atpūšas arī māmiņas ar bērniem, neatstāj netīrumus un izkārnījumus visu apskatei. Tā ir dabiska darbība, ko suns gluži vienkārši nevar neveikt. Taču tu kā gādīgs saimnieks vari parūpēties, lai pa parku vai ceļu pēc tevis par patīkami pastaigāties arī citi.