Ēd bez mitas: četri iemesli, kāpēc tavs kaķis nemitīgi ir izsalcis  (4)

Kad runa ir par nemitīgu izsalkumu, pirmais, kas nāk prātā, ir labradora šķirnes suns, kas vienā paņēmienā var iztukšot savu bļodiņu un kucēna acīm lūgties pēc vēl. Taču ne tikai suņi, bet arī daži kaķi mēdz būs braši ēdāji. Lai gan Garfildam līdzīgs kaķis, kuram ar milzu lazanjas šķīvi dienā ir par maz, varētu šķist uzjautrinošs un mīlīgs, patiesībā dzīvnieka nemitīgais izsalkums var liecināt par psiholoģiskās vai fiziskās veselības traucējumiem.

Ēšanas paradumu maiņai iemesls var būt, piemēram, tārpi, diabēts, vēzis un citi. Saimniekam gan vērts ievērot, vai līdz ar palielinātu apēstā ēdiena daudzumu kaķīša svars nemazinās. Tādā gadījumā steidzami jādodas pie veterinārārsta, kas palīdzēs saprast, kas ir pie vainas un kā kaite ārstējama.

Tiesa, nereti gan lielāka apetīte saistāma arī ar visai saprotamiem un pat paredzamiem notikumiem. Piemēram, laba ēstgriba var būt kaķēniem un tikko dzemdējušai kaķu māmiņai, kurai jāuzņem visas vajadzīgās uzturvielas, lai spētu pabarot sevi un savus mazuļus.

Pirms minēt iespējamos iemeslus, kāpēc kaķis daudz ēd, saimniekam, pirmkārt, jāpadomā par vienu jautājumu: "Vai mans kaķis saņem pietiekami daudz ēdiena?" Iespējams, kaķītis gluži vienkārši ir izsalcis un nekad nav paēdis, tāpēc steidzas pie ēdiena bļodiņas biežāk, gaidīdams, vai tur nav parādījusies barība.

Lūk, daži no iespējamajiem iemesliem, kāpēc tavs murrātājs nemitīgi jūt izsalkumu!

Cērmes ir mazi, balti tārpiņi, kurus visbiežāk var pamanīt dzīvnieka izkārnījumos. Tās parazitē tievajā zarnā, barojas ar tās saturu un gļotādas epitēliju, reizēm nokļūst arī citos orgānos. Parasti ar cērmēm inficēti kaķi ir vāji, lai gan ēd daudz.

Savukārt lentenis ir ļoti garš, plakans tārps, kas dzīvnieka zarnās var mitināties no inficēšanās brīža līdz pat dzīvnieka mūža izskaņai, laupot organismam vērtīgas barības vielas, kas ir iemesls, kāpēc dzīvnieks nemitīgi ir izsalcis.

Lai izvairītos no parazītiem dzīvnieka ķermenī, kaķi regulāri ir jāattārpo. Kaķēnus līdz sešu mēnešu vecumam ieteicams attārpot otrajā, ceturtajā, sestajā un astotajā dzīves nedēļā, bet pēc tam reizi mēnesī līdz pusgada vecuma sasniegšanai. Tālāk jāseko pieaugušu kaķu attārpošanas vadlīnijām, portālam "MansDraugs.lv" paskaidroja veterinārās klīnikas "Dzīvnieku veselības centrs" veterinārārste Maija Catlakša.

Pieaugušu kaķi, kurš tiek laists ārā, ieteicams attārpot divreiz gadā. Dzīvniekus, kuriem patīk medīt un visu interesanto pagaršot, pat trīs reizes gadā. Savukārt kaķi, kurš dzīvo tikai iekštelpās, var attārpot tikai reizi gadā.

Prettārpu līdzekļus var iegādāties dažādās vietās, taču vislabāk lūgt piemērotāko no tiem ieteikt savam veterinārārstam, jo viņš vislabāk pazīst tavu kaķi un viņa vajadzības, kas izriet no vecuma, dzīves apstākļiem, veselības stāvokļa un citiem faktoriem.

Šīs abas slimības vieno viens kopīgs simptoms – apetītes palielināšanās, taču tā nav vienīgā pazīme, kas liecina – kaķim ir cukura diabēts vai hipertireoze. Murrātāji, kas slimo ar cukura diabētu, parasti arī pastiprināti dzer un urinē, skaidro veterinārārste Ilze Pētersone. Viņa stāsta, ka nereti cilvēki sākumā nepievērš tam uzmanību un domā, ka dzīvniekam ir bijusi slikta apetīte, kas tagad uzlabojusies, ka viņam ir karsti, tāpēc viņš ir pārlieku izslāpis.

No cukura diabēta nav pasargāts neviens mājas mīlulis, taču lielākam riskam saslimt ar šo neizārstējamo slimību ir pakļauti veci runči. Vairāk par cukura diabētu un tā kontrolēšanu, lasi šajā rakstā.

Savukārt hipertireoze ir slimība, kas saistīta ar pastiprinātu vairogdziedzera darbību. Taču slimības dēļ, neskatoties uz kaķa lielo apetīt, dzīvnieks zaudē svaru.

Ja tev ir aizdomas, ka murrātāja labā apetīte varētu būt saistīta ar kādu no šīm slimībām, nenodarbojies ar pašdiagnostiku, bet steidzami dodies pie vetārsta, kurš, balstoties uz izmeklējumiem, noteiks visprecīzāko diagnozi.

Dažreiz atbilde uz jautājumu, kāpēc mans kaķis vienmēr ir izsalcis, ir tieši tik vienkārša. Gluži tāpat kā cilvēki, arī daži kaķi ēd ne tikai tad, kad jūtas izsalkuši, bet arī tad, kad ir garlaikoti vai nomākti.

Ja ievēro, ka tavs mājas mīlulis pie bļodiņas pieiet tad, kad izskatās garlaikots, tad zini – tev viņš vairāk jānodarbina. Velti vairāk laika rotaļām ar savu murrātāju vai iegādājies bumbiņas un citas kaķu rotaļlietas, ar kuru palīdzību viņš varētu izklaidēt pats sevi.

Tāpat daudzi saimnieki izvēlas saviem mīluļiem atstāt ar sauso barību sapildītas bumbiņas. Kaķi, ripinot bumbu, var panākt, ka graudiņi birst ārā. Tādā veidā kaķis ir gan pielietojis savu spēku un attapību, gan arī panašķojies ar gardumiem. Turklāt barība nebūs iegūta uzreiz, bet gan ilgākā laika posmā, kas arī veicinās kaķa interesi līdzdarboties. Jāpiebilst, ka šāda nodarbe noteikti neatsver paša saimnieka kopā pavadīto laiku ar savu mīluli, tāpēc regulāra samīļošanās, rotaļāšanās un komunikācija joprojām ir nepieciešama.

Portāls iesaka arī kontrolēt kaķa ēdienreizes. Nevajadzētu atstāt viņa trauciņā barību uz visu dienu. Uz izvēlētās barības pakas apskaties, cik daudz ēdiena atkarībā no svara un vecuma dienas laikā būtu jāuzņem tavam murrātājam, sadali šo barības daudzumu trīs vai četrās daļās un katru reizi ieber tikai tik daudz, cik nepieciešams. Tas atturēs kaķi no pārēšanās un ierobežos viņa vēlmi ēst aiz garlaicības.

Tu pats noteikti esi pamanījis, ka ir ēdiens, pēc kura uzņemšanas tu sajūti izsalkumu jau stundu pēc tam, bet ir maltītes, kuras tavu vēderu apmierina uz vairākām stundām. Līdzīgi ir arī kaķiem. Ja tavs kaķis nemitīgi šķiet izsalcis, tad, iespējams, vaina nav viņa veselībā vai emocionālajā stāvoklī, bet gan izvēlētajā barībā – ar to kaķis nespēj uzņem visas viņam nepieciešamās uzturvielas.

Maldās tie kaķu saimnieki, kuri uzskata, ka lētāka barība ir izdevīgāka. Lētākās barības gatavotas, aizstājot dzīvnieku olbaltumu ar augu olbaltumu, kuru kaķa organisms pārstrādā tikai daļēji, līdz ar to ekskrementu masa palielinās, barības ikdienas deva ir krietni lielāka, un rezultātā jūs kaķa barošanai iztērēsiet daudz vairāk, nekā barojot ar profesionālo barību.

Dzīvnieka barošanai vari izvēlēties dažādu barību – sausos graudiņus, konservus, kā arī čaklākie saviem mājas mīluļiem var gatavot paši. Par to, kāda barība būs vispiemērotākā jūsu murrātājam, ieteicams konsultēties ar veterinārārstu. Savukār to, kādu ēdienu izvēlēties, ja nolem kaķim gatavot paša spēkiem, lasi šajā rakstā.