Gribēja nokrāsot tikai sienas, nomainīja gandrīz visu. Sibillas dzīvokļa remonts

Kad aktīvā dzīvesveida piekritēja Sibilla Šlēgelmilha nopirka savu pirmo dzīvokli, plāns bijis itin vienkāršs – tik vien kā nokrāsot sienas, lai radītu glītāku skatu, un viss. Bet, ņemot nost tapetes, atklājās, cik traki savilkti elektrības vadi. Pēc tam saprasts, ka grīdas segums patiesībā nemaz nav tik labs, kā sākotnēji licies, un, ja reiz noņemta grīda, tad jārauj ārā arī visas virtuves iekārtas, kas, kā izrādās, sastellētas tā, ka knapi kopā turas. Ja reiz remonts jau tiktāl bija "iekurbulēts", vairs nebija variantu – vienkārši jāļaujas pārmaiņām.

Par to, ka vajadzīga sava vietiņa, Sibilla domājusi jau labu laiku. "Visu laiku kaut kas tika īrēts. Mantas bija it visur – laukos pie vecākiem, garāžā. Kādu brīdi šķita, ka dzīvoju uz čemodāniem, un sapratu, ka esmu nobriedusi tai vienai, savai, vietai," viņa stāsta.

Skatoties sludinājumus, vairāki dzīvokļi viņas uzmanību piesaistījuši ar kādu detaļu, taču ne kopskatu, turklāt arī prasītā summa par tiem bijusi "kosmiska". Kādā brīdī Sibilla jau gandrīz padevusies un atsākusi meklēt kādu īres dzīvokli, bet tad uzdūrusies tam, ko meklēja. "Man ir ļoti svarīga gaisma un tas, ka otrpus logam ir zaļums. Šeit bija viss! Augstākais (sestais) stāvs, logi gan uz dienvidiem, gan ziemeļiem, aiz loga ļoti skaists zaļš "priekšnamiņš" ar kokiem, aiz kuriem neredz nevienu māju," Sibilla stāsta. Tā kā šis nams ir augstākais Brasas rajonā, neviena cita ēka "neduras" sejā. Šajā rajonā Sibilla bija dzīvojusi jau iepriekš, tādēļ zināja, ka apkārt atrodas viss, kas vajadzīgs, tostarp veikali, gana netālu atrodas pilsētas centrs, un viegli aizbraukt arī uz laukiem Ropažos.

"Aizbraucu, apskatījos un uzreiz teicu, ka ņemu un lai nevienam vairāk nepiedāvā. Uzreiz sazvanījos ar bankām un diezgan ātri nokārtoju arī visus dokumentus," Sibilla stāsta.