Gaujas Nacionālais parks (GNP) ir Latvijas pirmais un vecākais nacionālais parks. Tas dibināts 1973. gadā, un 14.septembrī ar jaunatklātu pieturas punktu ainavas baudīšanai – "sēnīti" Siguldas kājāmgājēju serpentīna augšdaļā – tas svinēja savu 44. gadadienu. Kamēr rudens vēl lutina ar siltiem laikapstākļiem, Gaujas nacionālais parks būs īstā vieta, kur doties dabā īsākos un garākos kājāmgājēju un riteņbraucēju maršrutos. Parkam raksturīga liela dabas daudzveidība, reljefa formu dažādība, avoti, smilšakmens atsegumi, gleznainas ainavas un savdabīgi dabas un kultūrvēstures pieminekļi.

Tā teritorija ir ļoti plaša (91790 hektārs), un ikviens šeit var atrast sev piemērotas atpūtas iespējas, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Elīna Ezeriņa.

Aktivitāšu plānošanai klātienē var vērsties divos Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētos informācijas centros, kas atrodas pie Gūtmaņalas un Līgatnes dabas takās. Taču, ja gribas skaidrību jau savlaicīgi, palīdzēs mobilā aplikācija "Dabas tūrisms".

Lūk, pieci maršruti Gaujas nacionālā parka iepazīšanai, ko iesaka Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti.

Amatas krāšņums un valdzinājums

Garu, skaistu pārgājienu cienītājiem prieku sagādās pārgājiens pa Ģeoloģisko taku gar Amatas upi, kas kopumā var aizņemt pat sešas stundas. Ģeoloģiskā taka sastāv no trīs saistītiem posmiem, kurus iespējams iziet arī atsevišķi: Melturi – Kārļu zivjaudzētava, Kārļu zivjaudzētava – Zvārtes iezis un Zvārtes iezis – Veclauču tilts.

Amatas senleja veidojusies vienlaikus ar Gaujas senleju leduslaikmeta beigu posmā un pēcleduslaikmetā, ledāja kušanas ūdeņiem plūstot uz Gaujas ieleju. Senielejas dziļums sasniedz 50 metrus un platums palielinās no apmēram vienam līdz 1,5 kilometriem.

Augstas dolomītu un smilšakmens atsegumu kraujas mijas ar mežiem apaugušām un stāvām terasēm. Atsegumos bieži var atrast līdz pat 400 miljonu gadu senu augu un bruņuzivju fosilijas. Amatas senieleja ir sevišķi bagāta ar ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, ievērojamākie no tiem atrodas valsts aizsardzībā.

Plašāk par maršrutu lasiet šeit.

Velomaršruti gar straujo Gauju

Mazliet vieglāk izejami vai izbraucami ar velosipēdu ir maršruti Murjāņi-Sigulda un Sigulda-Līgatne.
Taka ved caur Gaujas senieleju ar devona smilšakmens atsegumiem, raksturīgo augu valsti un dzīvniekiem.

Krastos sastopami Latvijā lielākie nogāžu un gravu meži ar liepām, ozoliem, gobām un ošiem. Upes līkumos palienē aug baltalkšņu un vīksnu audzes. Uz koku stumbriem atrodams plaušķērpis.
Senieleja bagāta ar sausokņiem un kritalām, tāpēc Gaujas krastu mežos dzīvo visu Latvijā sastopamo dzeņu dzimtas sugu putni. Smilšainajās Gaujmalas pļavās un Gaujas vecupēs ir bagātīga bezmugurkaulnieku fauna. Upes krastos ir smilšakmens klintis ar čurkstes alām un zivju dzenīša ligzdām.

Klinšu pakājē iztek avoti, kas uztur mikroklimatu ielejā.

Taku iziešana jāierēķina:

Murjāņi-Sigulda: aptuveni 4,5 stundas (no Krimuldas baznīcas – ap 2,5 līdz 3 stundas).
Sigulda-Līgatne: ar velosipēdu ap 4,5 līdz 5,5 stundas, kājām ap 6 līdz 7,5 stundas.

Plašāku informāciju par maršrutiem atradīsiet šeit.

Ar riteni gar Gauju no Valmieras līdz Cēsīm


Gaujas nacionālā parka ziemeļu galā gar Gauju ved 45 kilometrus garš veloceliņš Valmiera – Cēsis, kurā redzamas daudzas dabas bagātības. Netālu no Valmieras taka nelielu gabaliņu savijas kopā ar dabas izziņai veltītu kājinieku taku pie Dabas izglītības centra "Vecupītes", kurā, iepriekš piesakoties, var izzināt apkaimē esošajās dabas vērtības.

20 kilometru attālumā no Valmieras taka ved gar lielāko baltā smilšakmens atsegumu Baltijā – Sietiņiezi, kuru izstaigāt un apskatīt ir vērts jebkuros laika apstākļos. Vairākās vietās celiņš pieved pie Gaujas, kuras krastos ūdenī spoguļojas pelēkie vītoli un kārkli. Lielākoties brauciens vijas caur skaistajiem priežu siliem. Vērīgs ceļotājs pamanīs arī vairākus avotus, kur veldzēt slāpes.

Plašāku informāciju par maršrutu atradīsiet šeit.

Kvēpenes gleznainās taka


Ja garām pastaigām un ceļošanai ar velosipēdu nepietiek laika, ir daudzas citas iespējas dabas baudīšanai. Netālu no Cēsīm, tikko pārbraucot pāri Gaujas tiltam, ved ceļš uz Kvēpeni. Takas apskatei var veltīt no vienas līdz trīs stundām.

Kvēpenes taka ir unikāla vieta, kur iespējams vienkopus redzēt izcilus dabas un vēstures objektus. Taka ved gan pa simtgadīgu skujukoku mežu, gan ziediem bagātām pļavām. Pilskalna nogāzē, kas apaugusi ar Latvijā reti sastopamo liepu audzi, atklājas skaisti, miljoniem gadu seni smilšakmens atsegumi ar vairākām alām un tīru avotu. Blakus bijušajām mežsargmājām "Kvēpenēm" un pilskalnam aug dižozols, kura apkārtmērs ir seši metri un 18 centimetri. Netālu no pilskalna pakalnā – Rūsiņa kalnā – ir skatu vieta, kas augstumā pārspēj pilskalnu. No šīs vietas redzami Pārgaujas meži, Cēsu torņi, Ieriķi, Rakšupes ieteka Gaujā.

Kvēpenes pilskalns tiek uzskatīts par iespējamo Satekles pils vietu. Sateklē 13. gadsimtā valdījis Rūsins (Rūsiņš), kas Livonijas Indriķa hronikā dēvēts par visvaronīgāko no latgaļiem.

Bijušās pils vietu aizsargā divi aizsarggrāvji, pilskalna pamatu veido smilšakmens klints – Kvēpenes iezis. Mazliet tālāk – ejot līdz Gaujas tecējumam, pie stāvas smilšakmens sienas, senlejas krastā iztek Kvēpenes avotiņš. Abpus Gaujai šajā apkārtnē ir daudz senkapu, krustakmeņu, zīmju akmeņu, nostāstu.

Plašāku informāciju par šo maršrutu atradīsiet šeit.

Krāšņo ainavu pūra lāde no Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim

Krāšņo ainavu pūra lāde no Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim" class="splitterNextpage ">

Dažu stundu laikā var iziet vieglāko, bet izcili skaisto no Amatas takas posmiem no Veclauču tilta līdz Zvārtes iezim, kas sākas pie Kārļu – Līgatnes ceļa.

Pie tilta Amata plūst pa smilšakmens kāpnēm, un smilšakmens vannās griežas ūdens virpuļi. Arī pats tilts balstās uz smilšakmens klintīm. No tilta var apskatīt gleznaino Veclauču smilšakmens atsegumu ar lielu grotu pie paša tilta. Veclauču iezis stiepjas tālāk pa Amatas kreiso krastu. Ejot augšup pa upes krastu, var redzēt strauji dēdējošo un nobrukušo Veco stumbru iezi, tālāk ir mazs, gaišs smilšakmens atsegums – Vizbulīšu iezis. Tālāk skatam atklājas stāva smilšakmens krauja – Vanagu iezis (Egļu krauja vai Roču iezis), kraujas augstums ir 36 metri, bet tā lielākā daļa apaugusi ar mežu, tikai pie ūdens apskatāms sārta smilšakmens atsegums ar plaisām, alām un nišām.

Vanagu iezī atrodas arī Bruņuzivju ala, kas sufozijas ceļā izveidojusies smilšakmens plaisā. Tajā atrasti bruņuzivju atlieku pārakmeņojumi. Amatas kreisajā krastā var skatīt Zemo smilšakmens iezīti ar plaisām un alām un baltu smilšu pludmalīti pretējā krastā, labajā krastā – Lustūzi, kas kā pakavs apliecas Amatas krastam. Īsi pirms Zvārtes ieža redzama Miglas ieža izciļņa dienvidu daļa, jo pats smilšakmens atsegums tālāk apaudzis ar mežu, kur stāvā krauja tikai norāda, ka pirms gadu tūkstošiem tur plūdusi upe. Ejot pāri tiltiņam, var uzkāpt pašā Zvārtes iezī un paraudzīties uz Amatu no augšas, kā arī lejā, pļavā ierīkotajās piknika vietās izbaudīt rudens krāšņumu un upes rāmo plūdumu.

Nepilnus 10 kilometrus no Valmieras, pie Dabas izglītības centra "Vecupītes" sākas 2,8 kilometrus gara apļveida dabas izziņas taka, kurā redzamas dažādas ekosistēmas. Taka ved gar gleznainu skatu vietu pie Gaujas, te iespējams redzēt skaisto upi, tās līkumus un piekrastes mežu tipus, daudzas Latvijā augošo koku sugas, putnus, kukaiņus, dzīvniekus vai vismaz to darbības pēdas. Takā izvietotie stendi stāsta par dabas daudzveidību šajā apkaimē. Pie varenajiem ozoliem ierīkotajā piknika vietā iespējams atpūsties un sasildīties pie ugunskura.

Plašāku informāciju par maršrutu atradīsiet šeit.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!