Bez ieroča nekur. Latviešu polārpētnieku ekspedīcija uz leduslāču zemi Svalbāru

Šī gada augustā Latvijas zinātnieki devās ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu, lai pētītu ledājus un pieledāja vidi, turpinot attīstīt polāro pētījumu jomu Latvijā. Lai arī ekspedīcijā iegūtie rezultāti būs apkopoti tikai pēc kāda laika, 15 dienu laikā piedzīvotajā zinātnieki ir gatavi dalīties jau tagad. Uz savas ādas nudien izbaudīts daudz: pārvarēti skarbi laikapstākļi, pārbaudīta izturība, katru dienu mērojot aptuveni 20 kilometrus, un veiklība – pārvietojoties pa ledājiem, izjusta šīs ledus valstības burvība un rācijā saņemta ziņa par tuvumā esošu leduslāci.

"Polārpētnieka ikdiena nav izprieca, jo katru dienu, kad laikapstākļi to ļauj, ir jākoncentrējas uz pētījumu veikšanu, kas prasa fizisku, emocionālu un morālu izturību," sarunā ar "Tūrisma Gidu" teic Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) pēcdoktorantūras pētnieks un viens no ekspedīcijas dalībniekiem Kristaps Lamsters. Kristaps kopā ar kolēģi LU docentu Jāni Karušu polāro pētījumu jomu Latvijas Universitātē attīsta jau kopš 2014. gada, kad pirmo reizi viņi īstenojuši ekspedīciju uz Islandi.

Pētnieks stāsta, ka lielāko iespaidu šajā vietā, protams, atstājusi pati daba un ledāji. "Svalbāra ir ledus valstība, un cilvēks tur var būt tikai viesis. Leduslācim cilvēks ir tikai potenciāla barība. Protams, arī tundrai ir savs šarms. Ik uz soļa ir sastopami ziemeļbrieži un to atstātās pēdas. Tas ir ļoti neierasti, jo pat šādās uz ziemeļiem tik tālās, skarbās, aukstās un cilvēku mazapdzīvotās vietās dzīvnieki ir atraduši savu nišu un, šķiet, jūtas tur kopumā ļoti labi. Ledāji, kalni, okeāns, neviena koka, pat ne krūma – latvietim tā ir cita pasaule. Ja ledājs šķiet dažu soļu attālumā, ceļš līdz tam, iespējams, prasa stundu vai divas."