'Ja šaubāties – ejiet!' Kā rīdziniece Oļena nogāja Sv. Jēkaba ceļu no kara līdz indulgencei

Ja esat vīlušies cilvēcē un šķiet, ka pasaule ar visiem tās teroraktiem, kariem, naidu un mantrausību ripo uz iznīcības pusi, – jums turp jādodas. Uz Sv. Jēkaba ceļu. Par to personiski pārliecinājās Rīgas moderno komunikāciju skolas "Taktika School" izveidotāja Oļena Fjodorova, kura nogāja kājām 125 kilometrus, lai iepazītu citu jēgu, citus cilvēkus un citu pasauli... Savā pieredzē, novērojumos un secinājumos Oļena padalījās ar portālu "Delfi".

Visiem, kas jebkad dzirdējuši par šo ceļu un šaubās, – droši ejiet.
Tie, kas iegulda līdzekļus pašattīstībā un sevis meklējumos, – ejiet.
Kas apmeklē psihoterapeitus un psihologus – ejiet.
Ja uzdod sev jautājumu "Bet kāpēc man būtu jāiet?" – ejiet. Kad pabeigsiet šo Ceļu, skaidri zināsiet, kāpēc.
Nav naudas? Un nevajag. Lielākā izdevumu daļa – lidojums, taču sākt gājienu var arī no Latvijas. Pārnakšņot naktsmītnē ("albergo", patversme svētceļniekiem pie klosteriem Sv. Jēkaba ceļā) gultā ar svaigu gultasveļu un dušu var par 15–17 eiro, bet ir varianti arī par 0–5 eiro. Pasaulīgā pārtika ceļa laikā maz interesē – ēšanai pietiek ar 10 eiro diennaktī.
Man galvenais bija: kad zaudē orientierus, ticību pasaulei, mīlestībai un tuvākajiem – tā notika ar mani līdz ar kara sākumu, – ejiet!

Tādu ierakstu un ar izolācijas lenti aplīmētu sporta apavu foto savā "Facebook" kontā ievietoja Oļena Fjodorova, kad bija tikusi līdz finišam – Santjago de Kompostelas galvenajam dievnamam – un saņēmusi grēku atlaišanu jeb indulgenci.

Karš Oļenas dzīvē ienāca kopā ar radiem un tuviniekiem no Irpiņas, pazīstamu un nepazīstamu bēgļu straumi. Rūpēm par šiem cilvēkiem viņa pieslēdzās burtiski automātiski – citādi nevar...

Pati Oļena uz Latviju pārcēlās pirms 20 gadiem kā aspirante apmaiņas programmā no Dņepropetrovskas universitātes. Nomainot labi apmaksātu preses sekretāres darbu metālapstrādes kompānijā ar personisko šoferi pret 60 latu lektora honorāru vietējā augstskolā. Iedzīvojās, ieguva pilsonību, izveidoja savu uzņēmumu iemīļotajā jomā... Un te notika tas, kam saprāts atsakās noticēt joprojām. Pēc četru mēnešu bezmiega naktīm – ziņas, zvani, asaras un plosošas emocijas – viņa secināja, ka ir totāli izdegusi.

Jūnija beigās Oļenai bija jāved dēls uz valodu nometni Portugālē – uzradās brīva nedēļa. Draudzene "pasvieda" ideju par Sv. Jēkaba ceļu – uz savas ādas pārbaudīt trešās lielākās katoļu svētvietas spēku pēc Romas un Jeruzalemes.