Izskanot jautājumam: "Kāds ir tavs hobijs?", cilvēki automātiski iedalās divās daļās. Vieni uzreiz zina atbildi – viņus vilina tamborēšana, keramika, makšķerēšana, dārzkopība, putnu vērošana vai kāda cita izklaide, kamēr otriem pierē parādās skumju un pārdomu rieva. Hobija tādā klasiskā izpratnē viņiem vienkārši nav… Vai tas nozīmē, ka dzīvē kaut kur aizšauts greizi?

Psihoterapeite Barija Švarca portālam "Huffington Post" atklājusi, stāvot starmešu gaismās un mēģinot atbildēt uz šo jautājumu, cilvēki bieži vienkārši teju sastingst vai arī viņiem sākas tāda kā panikas lēkme. "Kāpēc neko nevaru izdomāt?", "Vai mani hobiji patiesi ir hobiji?", "Vai, viņuprāt, ar mani kaut kas nav kārtība?" – šie jautājumi mēdz putroties pa galvu… Ja pašam šķiet, ka hobiju nav vai intereses par hobiju nemaz nevar nosaukt, svarīgi saprast, ka tas nav nekas neparasts. Mēs dzīvojam liela skrējiena un izdegšanas laikmetā, kurā doma par brīvo laiku savu kaislību realizēšanai šķiet vien tāla fantāzija.

Vai ir pienācis laiks no hobijiem noņemt nevajadzīgu spiedienu? Vai varbūt ir īstais brīdis tos pārdēvēt atbilstoši mūsu laiku iespējām? Zemāk iepazīsties ar psihoterapeitu pārdomām un ieteikumiem.

Kas patiesībā ir hobijs?

Pēc būtības hobijs ir aktivitāte, kuru cilvēkam tīk darīt brīvajā laikā, visiem zināmo patiesību apstiprina Švarca. Tieši tāpēc tā vietā, lai sevi nomocītu ar hobiju saraksta sastādīšanu, pavaicā sev, kura nodarbe tevi sagādā prieku. "Man šķiet, ka cilvēki būs pārsteigti, cik ļoti atvieglosies atbildes meklējumi," viņa dalās pārdomās.

Laikam, kuru pavadi vaļasprieka kompānijā, nav jābūt produktīvam vai jāietver specifiskus uzlabojumus vai progresa kritēriju izpildi (ja tavs hobijs to ietver, arī tajā nav nekā slikta). "Reiz intervijā man pavaicāja, kas ir mans hobijs, un es atbildēju – ceļošana," savā pieredzē dalās Sjū Varma, klīniskā profesore psihoterapijā no "NYU Langone Health". "Viņi teica: "Zini, tas nemaz nav hobijs." Taču man tas patiesi ir! Es izbaudu, pētu, mācos. Es augu caur to. Man ceļošana ir hobijs, jo es tai nododos apzināti. Savā ziņā arī trenēju sevi, lai kļūtu labāka – pielieku domu spēku un pūles. Vai man tā padodas aizvien labāk? Varbūt, ka nē, taču šajā norbē tas nemaz īsti nav iespējams."

Eksperte uzskata, ka mūsdienās nepieciešams paplašināt hobija definīciju – tā ir nodarbe, kas sniedz jēgu un prieku. Tas, ka iemācies kaut ko jaunu vai kļūsti profesionālāks, ir tikai bonuss. Nenoliedzami, mēs dzīvojam laikmetā, kurā darbam seko darbs, bet atpūtai tiek atlicināts laiks tikai tad, ja pietiek, taču nevajadzētu aizmirst, ka hobijam noteikti nav jākļūst par daļu no šāda dzīves ritma, proti, tev nav jāada, jāglezno vai jātamborē tikai tāpēc, lai paveikto pēcāk varētu pārdot kādā tiešsaistes radošo darbu platformā un gūtu no tā peļņu.

"Tajā, ka spēj skaidri definēt lietas un aktivitātes, kas sagādā prieku un palīdz nostāties uz kājām grūtos ikdienas brīžos, ir liela vērtība, taču tiem noteikti nav jābūt hobijiem klasiskajā izpratnē," sacījusi psihoterapeite Mega Džitlina. Piemēram, pozitīvu iespaidu uz mentālo veselību var atstāt arī filmas noskatīšanās dienas noslēgumā vai pastaiga parkā. Šī eksperte piedāvā par hobiju turpmāk saukt tās aktivitātes, kuras brīvajā laikā tiek veiktas regulāri un ar mērķu justies labāk un priecīgāk. Viņa vienlaicīgi mudina paskatīties no malas un saprast, kā konkrētā aktivitāte var palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti, piemēram, palīdzot atpūsties.

"Manuprāt, klasiskais hobiju koncepts, ar to saprotot dārzkopību un zīmēšanu, ir labs, taču lielākajai daļai cilvēku tā ir arī "luksusa prece"," norāda Džitlina. "Tā kā darba dienas mēdz kļūt garākas, kā arī pieaug ikdienas dzīves prasības, cilvēkiem nepietiek spēka un laika aktivitātēm, kas tiek uzskatītas par hobiju."

Un tas ir pat loģiski un ļoti labi saprotams – atrast laiku, lai aizietu uz deju nodarbībām vai mācītos spēlēt saksofonu, paralēli strādājot vairākās darba vietās, cenšoties atrast uzticamu auklīti un gādājot, lai visas mutes mājās būtu paēdušas, var būt patiesi izaicinoši. Šī iemesla dēļ hobiji – tā savā ziņā ir privilēģija.

Kāpēc jūtam tik lielu spiedienu?

"Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā cilvēki raduši visu salīdzināt, tāpēc daudziem šķiet, ka viņu dzīves ir "nepietiekamas"," iespējamos iemeslus skaidro Džitlina. Cilvēka dabā ir uzskaitīt lietas, kuras vajadzētu darīt, lai gan patiesībā daudz lielāku uzmanību pelnījušas aktivitātes un darbības, kuras jau veicam katru dienu. "Domājot par brīvo laiku, kas palīdz atjaunoties un atgūt spēkus, svarīgi priekšplānā izvirzīt pragmatisku pieeju."

Mēs mēdzam grēkot, salīdzinot savas drēbes, ķermeni, mājvietas un pat bērnu audzināšanas pieejas ar to, ko redzam sociālajos tīklos, un savu vietu "mērīšanās" maratonā ieņem arī aktivitātes, kuras vajadzētu darīt prieka pēc vien. Sākot no skaistiem rokdarbiem līdz unikāliem šedevriem virtuvē un kalnā kāpšanas varoņdarbiem – internets ir pilns ar fotogrāfijām, kurās cilvēki mēģina parādīt, cik labas ir viņu prasmes hobija ietvaros.

"Man šķiet, ka dzīvojam laikmetā, kurā sociālajos tīklos pilnībā katram ir hobijs, tāpēc, ja nespēj "uz sitiena" nosaukt savu, var šķist, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā," skaidrojusi sertificēta terapeite Reičela Tomaziana. "Ja tev patīk gatavot un savu hobiju praktizē tikai katru vakaru, gatavojot ģimenes locekļiem vakariņas, arī tas ir pilnībā normāli." Eksperte uzsver, ka problēmas rodas brīdī, ja cilvēks nav spējīgs iemīļotās aktivitātes izbaudīt un veidot attiecības ar citiem.

Tam, ko domā citi, noteikti nav jākļūst par noteicošo faktoru, izvēloties, ko darīsi ar savu brīvo laiku. Neskatoties uz teoriju, vēl aizvien ļaujam sabiedrības uzskatiem ietekmēt tik personīgus dzīves aspektus. "Uzskatu, ka arī šajā gadījumā cilvēki izjūt spiedienu tā paša iemesla dēļ – jo vēlas iederēties un dzirdēt apliecinājuma vārdus no apkārtējiem," norāda terapeite Alfija Brīlenda-Nobla. "Dažreiz tas ietver cenšanos pārņemt tās pašas lietas, kuras citi – pat ja neesam pārliecināti, ka "lieta", uz kuru tiecamies, ir mums piemērota."

Eksperte uzskata – citu standartiem nav jāseko, tāpēc, viņasprāt, fakts, ka cilvēkam nav hobija, ir pilnībā pieņemams.

Kā tikt pāri spiedienam?

"Iesaku pakāpt soli atpakaļ un novērtēt, ka lietas, kuras darām pašaprūpes nolūkos, ir tās, no kurām personīgā līmenī gūstam prieku. Līdz ar to tās iekļaujamas hobiju kategorijā," uzskata Švarca, piebilstot, ka runa var būt gan par zīmēšanu un keramikas pulciņu, gan arī pastaigu vienatnē vai sporta zāles apmeklējumu. Domā par lietām, kas palīdz uzturēt "darbs-mājas" dzīvi balansā, nesajūkot prātā – varbūt tās ir reizes, kad dodies degustēt vīnus, varbūt filmas noskatīšanās vai jaunu vietu apmeklēšana draugu kompānijā. "Beidz salīdzināt! Neviens hobijs nav labāks par citu."

Tāpat neaizmirsti, ka tev nav jābūt labākajam izvēlētajā hobijā – ja nu sanāk zīmēt kā ar vistas kāju, bet spēlēšanās ar krāsām nomierina, iepriecina un atslābina, neapstājies ne uz mirkli! "Parasti lūdzu cilvēkus nosaukt visas tās aktivitāte, kuras viņi dara ārpus darba, un pēc tam tās sarindot secībā no mīļākās līdz visnetīkamākajai nodarbei. Tāpat piedāvāju padomāt, kam viņi vēl gribētu atrast nedaudz laika," stāsta Tomaziana. "Uzskatu, ka personīgo izaugsmi veicina iesaistīšanās jaunās aktivitātēs, taču ne caur lielu piespiešanos."

Neuztraucies, ja rodas sajūta – nespēj hobijam veltīt tik daudz laika, cik vajadzētu. Hobijs tieši tāpēc izklaide vien ir, kuru var nolikt malā jebkurā brīdī, un atsākt, kad vien sirds to jūt.

Vasara ar visiem gadalaikam piemītošajiem labumiem ir kārtīga enerģijas bumba. Tā dod iedvesmu un spēku ne tikai izdzīvot, bet reāli dzīvot. Savukārt rudens un ziemas periods daudzu mājās ienāk ar drūmu un smagu sajūtu, kurai šogad pievienojušās bažas par komunālo rēķinu apmaksu, Covid-19 nākotni un kara šausmām. Ja pār minētajām lietām kontrole ir pastarpināta, mūsu spēkos ir neuzlikt papildu spiedienu prātam, kas jau tā ir domu pārpilns. Tā vietā varam atrast kādu bezmaksas nodarbi, pulciņu vai aktivitāti, kas ne tikai novērsīs tumšo mēnešu skumjas, bet arī, iespējams, palīdzēs atrast sevi. Un, kas to zina, varbūt arī jaunu dzīves virzienu!

Vairāk par to, kā atrast jaunu nodarbi, ja ir tāda vēlēšanās, un ko interesantu piedāvā pieaugušo interešu izglītība, lūko šajā rakstā!

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!