Foto: Liene Krūziņa

Nobraukt pa garāko trošu ceļu Eiropā, gremdēties unikālā upes ledāju baseinā, izbaudīt vietējo viesmīlību un pagatavotos gardumus – to visu un vēl vairāk var pieredzēt skaistajā Tenas ielejā Spānijas Pirenejos, kur viesojās Liene Krūziņa. Ar "Tūrisma Gidu" viņa dalās piedzīvotajā un iesaka, ko izmēģināt citiem, kas apsver uz šejieni doties.

Tenas ieleja (Valle de Tena) atrodas Spānijā, Pireneju dienvidos, Aragonas reģionā "Alto Gállego" un robežojas ar Francijas māsu (Ossau Valley).

Tenas ielejā viegli var ierasties ar vilcienu, dodoties no Madrides lidostas uz Huesku (kopumā ceļā starp pilsētām paiet apmēram trīs stundas). Savukārt Hueskā var noīrēt auto (ceļā stunda līdz galamērķim) vai doties ar autobusu ("Avanzabus") maršrutā Hueska–Savinjanigo–Saljenta de Galjego. Pamplonas lidosta atrodas tikai divu stundu brauciena attālumā no Saljentas de Galjego ciemata. Vienīgais – no Rīgas nav pieejami tiešie lidojumi.

Foto: Liene Krūziņa

Tenas ieleja ir populārs galamērķis tūristiem no Spānijas un Francijas. Starp iespaidīgajām kalnu grēdām paslēpušies pasaku ciematiņi, kuros valdošais miers, varenā dabas klātbūtne un sirsnīgie cilvēki liek pakavēties ilgāk. Ir tūristi un sezonas strādnieki, kas atgriežas vairākas reizes gadā, jo kalnu maģija viņus uzrunājusi. Daži pat paliek uz pastāvīgu dzīvošanu.

Vasaras sezona Tenas ielejā ilgst vien trīs mēnešus – no jūnija vidus līdz septembra vidum. Savukārt ziemas sezona ir garāka – no decembra līdz Lieldienām.

Lielākoties šeit ierodas aktīvā tūrisma cienītāji. "Aramón Formigal-Panticosa" ir lielākais slēpošanas un snovborda galamērķis Spānijā (ar 182 kilometru garumā marķētām trasēm) un ziemas sporta veidu cienītāju paradīze, kas atrodas starp 1500 un 2265 metru augstumu.

No Saljentas de Galjego 10 minūšu brauciena attālumā kūrorts Formigala piedāvā izbaudīt slēpošanu 137 kilometru garumā, kas sadalīti pa četrām ielejām: "Sextas", "Izas-Sarrios", "Anayet" un "Portalet". Trašu dažādība svārstās no ļoti vieglām līdz ļoti stāvām nogāzēm. Piekļuve trašu zonai ir viegla un ērta, tajā ir četras autostāvvietas un bezmaksas autobusu satiksme, kas dažu minūšu laikā ļauj nokļūt līdz vēlamajai slēpošanas vietai. Līdzās ziemas priekiem turpat var baudīt arī muzikālus priekšnesumus un gardas maltītes. Ja diena ir par īsu, Formigala piedāvā iespēju doties nakts izbraukumos ar sniega motociklu vai suņu pajūgā. Unikāla pieredze!

Foto: Liene Krūziņa

Savukārt Pantikosa (Panticosa) ir ideāls slēpošanas galamērķis ģimenes izklaidei, lai gan paredzēta visu veidu slēpotājiem. 39 "slēpojamie" kilometri apburs ar pasakainām kalnu ainavām. "Petrosos" parks ir jautra vieta braukšanai ar ragaviņām un spēlēm sniegā. Ir arī bērnu speciālais sniega parks, kur var vingrināties veikt lēcienus un trikus. Slēpošanas dienas beigās jautrība turpinās ar animatoru izklaidēm visai ģimenei.

Varbūt šogad pārmaiņas pēc doties slēpot nevis uz Alpiem, bet gan Pirenejiem? Slēpošanas trases piemērotas gan iesācējiem, gan profesionāļiem. Pieejamas slēpošanas skolas, piemēram, "Escuela de Esquí de Formigal", kurā pieredzējuši instruktori apmāca mazus un lielus. Viesnīcu, hosteļu un dzīvokļu piedāvājums ir daudzveidīgs, piemēram, četru zvaigžņu "Hotel Aragon Hills" (Formigalā), četru zvaigžņu "Hotel Balneario de Panticosa" (Pantikosā), trīs zvaigžņu "Aparthotel Sarrato" (Saljentā de Galjego), atliek tikai izvēlēties sev tīkamāko.

Foto: Liene Krūziņa

Vasaras sezonā galveno lomu ieņem Saljenta de Galjego, ciemats, kurā dzīvo vien aptuveni 1500 iedzīvotāju, bet vasarā skaits dubultojas. Centrālais notikums ir Dienvidpireneju festivāls "Pirineos Sur" jūlijā, kuru pirms 30 gadiem aizsāka Hueskas provinces padome, lai veicinātu kultūras tūrismu Tenas ielejas reģionā. "Pirineos Sur" sadarbojas ar citiem festivāliem valstī un kopš 1994. gada ir Eiropas Pasaules mūzikas festivālu foruma (EFWMF) biedrs. EFWMF apvieno nozīmīgākos pasaules mūzikas festivālus Eiropā. Tas tiek organizēts Saljentas de Galjego ciematā un uz tuvu esošās Lanuzas ūdenskrātuves peldošās skatuves. Šo divu nedēļu laikā tiek rīkoti tirdziņi, izstādes, darbnīcas un koncerti, uz kuriem sabrauc interesenti no visas pasaules. Svētku laikā tiek ierīkota kempinga zona. Biļetes gan jāiegādājas laicīgi, jo tiek izpirktas ātri.

Turpinājumā – par vietām, kas noteikti būtu jāredz un jāizbauda Tenas ielejā.

Ciemats Saljenta de Galjego – ielejas galvenais centrs


Saljenta de Galjego ir tipisks Aragonas reģiona Pireneju ciemats ar interesantu centru, daudzām viesnīcām un plašu pakalpojumu klāstu. Tajā atrodas krāšņa Dievmātes debesbraukšanas draudzes baznīca ("La Iglesia Parroquial de Nuestra Señora de la Asunció"), kas celta 16. gadsimtā virs iepriekšējās romānikas ēkas un ir vēlās gotikas stila celtne, kurā atrodas vērtīga renesanses altārglezna.

Foto: Liene Krūziņa

Laukumā, kur atrodas rātsnams, nenogurstoši fotosesijām pozē 2,29 metrus garā ciemata kaimiņa "Fermín Arrudi" statuja.

Ievērības cienīgs ir viduslaiku tilts, kas celts pār upi (Aguas Limpias) 16. gadsimtā.

Apkārtesošās kalnu grēdas ieskauj ciematu no visām pusēm, it kā Dievs to turētu savās plaukstās... "Peña Foratata" (2341 metrs) ir liela klints, kas paceļas virs ciemata. Tā rada iespaidīgu tēlu un kalpo kā šīs vietas simbols.

Laikapstākļi šeit ir mainīgi, bieži saule mijas ar lietu. Var teikt – līdzīgi kā pie mums Latvijā. Ziemā vidējā gaisa temperatūra ir ap –4 grādiem, bet vasarā – ap +18 grādiem.

Foto: Liene Krūziņa

Saljentu de Galjego šķērso gleznainā Gallego upe, pie kuras iedzīvotāji dodas atpūsties vai nu ar grāmatu, vai ar makšķeri, vai ar savu četrkājaino draugu. Iespēju ir daudz, vajag tikai izdomu.
Dažbrīd pārņem sajūta, ka atrodos nevis ciematā, bet mini zoodārzā. Gar upes krastu ganās aitas, nedaudz tālāk pie mājas (vai uz mājas) kazu bariņš, vēl augstāk kalnos, zvaniņiem džinkstot, gozējas skaistās kalnu govis ar skarainām ausīm. Redzami zirgi un ēzeļi aplokos, putni laidelējas dažnedažādi – sākot no bārdainajiem grifiem kalnu virsotnēs līdz parastajai zīlītei uz palodzes. Vēl var manīt agrās rīta stundās pa ielu pastaigājamies lapsas, stirnas un citus zvērus.

Vide ciematiņā ir tīra, sakopta, apkārt nemētājas atkritumi, jo ir gana daudz šķirojamo atkritumu konteineru. Pavasarī pašvaldība vietējiem iedzīvotājiem dāvā ziedus podiņos, ar kuriem izrotāt māju palodzes. Līdz ar šo brīnišķīgo ideju ciematiņš pārvēršas par mazu pasaku valstību.

Foto: Liene Krūziņa

Katru piektdienu ciemata centrālajā laukumā ("Plaza del Valle de Tena") ir tirdziņš ar vietējā un citu Spānijas reģionu labumiem – svaigiem augļiem un dārzeņiem, kā arī augstas kvalitātes dažādu veidu govs, kazas, aitas sieriem. Vienmēr var pamēģināt ko jaunu, piemēram, eksotisko čerimoju jeb saldējuma augli. Saka, ka esot gardākais auglis pasaulē, vai tā patiešām ir, katrs pats var pārbaudīt.

Spa "Balneario de Panticosa"


Pantikosas spa atrodas 1636 metru augstumā upes (Caldarés) ledāju baseinā, kura granīta sienas veido virsotnes, kuru augstums pārsniedz 3000 metrus, padarot šo vietu par unikālu. Tajā ir ekskluzīva iespēja izbaudīt "Termas de Tiberio" spa, kurā minerālūdeņi izplūst no zemes 53 grādu temperatūrā. Īpaši ieteicams tos lietot kaulu, ādas, reimatisko slimību, stresa un astmas problēmu ārstēšanai. Pieejams arī āra termālais baseins ar skatu uz kalniem un zvaigžņotajām debesīm.

Foto: Liene Krūziņa

Līdzās atrodas divas četru zvaigžņu viesnīcas "Gran Hotel" un "Continental Hotel", lai nesteidzīgi varētu izbaudīt šīs vietas daudzveidīgās aktivitātes: sākot ar kalnu pārgājieniem, riteņbraukšanu, ziemas sezonā distanču slēpošanu un beidzot ar plašo gastronomijas piedāvājumu, kur tiek apvienotas labākās izejvielas, lai radītu gan labākās tradicionālās maltītes, gan izsmalcinātākos ēdienus. Īsāk sakot – paradīze zemes virsū.

Ordesas un "Monte Perdido" nacionālais parks


Patiesā Pireneju sirds un viena no pirmajām aizsargājamajām dabas teritorijām Eiropā. Ordesas ieleja ir parka dvēsele. Izstaigājot takas, saplūstot ar vidi, var iegūt pieredzi, kas paliks atmiņā uz visiem laikiem.

Tūkstošiem cilvēku no visas pasaules jebkurā gadalaikā šeit apjūsmo tādus brīnumus kā kalnu "Tozal del Mallo", ūdenskritumus "Cascada del Estrecho" un "Gradas de Soaso", kā arī dižskābaržu mežu "Bosque de las Hayas".

Ceļš līdz ūdenskritumam "Cola de Caballo" (tiešā tulkojumā no spāņu valodas – "Zirga aste") ir tūristu visvairāk iecienīts, jo tā skaistumam pievienots vieglums, kas padara to piemērotu jebkurai auditorijai.

Foto: Liene Krūziņa

No Torlas ciemata līdz ielejai kursē autobusi. Noteikti iesaku vasaras sezonā ierasties agri no rīta, ap pulksten 7, lai varētu izbaudīt maršrutu bez lieliem cilvēku pūļiem un pietiktu vietas autobusā. Nesteidzīgi ejot turp un atpakaļ – ar foto uzņemšanu un pusdienu pauzi – līdz "Cola de Caballo" ūdenskritumam pagāja sešas stundas. Takas izveidotas kā dabas parkā, tāpēc arī nogurums nebija īpaši jūtams. Iesaku nesteigties, ejot uzmanīgi vērot apkārtni un nesabradāt ko vērtīgu. Dabas skaistums ir vienreizējs: blīvie dižskābaržu meži, ērgļi, bārdainie grifi, murkšķi, gotiņas ar skarainām ausīm, kristāldzidrās kalnu upes un ezeri, kalnu pļavas, lielākoties akmeņainos biotopos sastopamās endēmiskās sugas, piemēram, Ordesas vijolītes (Ramonda myconi). Augstajos kalnos var atrast ēdelveisu, ko sauc arī par sniega ziedu, – niecīgu un samtainu ziedu ar garām un smailām lapām.

Dambis "La Sarra" un Respomuso ezers


Maršruts "La Sarra"–Respomuso ved no ūdenskrātuves "La Sarra" (var sākt arī no Saljentades Galjego ciemata) līdz Respomuso kalnu ezeram, kurš iekļaujas lielā GR-11 posmā, kas iet cauri Pirenejiem no Basku zemes līdz Katalonijas piekrastei.

Arī šajā maršrutā netrūkst mazāku un lielāku ūdenskritumu, kuri sniedz veldzi pārgājiena laikā. Ziemas laikā maršrutu gan neieteiktu, jo teritorija pakļauta lavīnām. Respomuso ezers atrodas aptuveni 2220 metru augstumā. No šejienes var sasniegt arī augstākas kalnu virsotnes, piemēram, "Gran Facha" (3005 metri), "El Balaitus" (3144 metri) vai "Los Infiernos" (3082 metri), bet labāk pirms tam nedaudz atvilkt elpu Respomuso patvērumā, kur var nobaudīt gardu maltīti vai pat pārnakšņot.

Foto: Liene Krūziņa

Netālu no Respomuso ezera var apskatīt 2130 metru augstumā uzcelto kapelu, kas veltīta "Virgen de las Nieves" jeb, tulkojot no spāņu valodas, "Sniega jaunavai". Katru gadu augusta otrajā piektdienā cilvēki dodas augstajā kalnu virsotnē svētceļojumā.

Artoustes mazais vilcieniņš


Esot tikai sešu kilometru attālumā no Formigalas, Pireneju Nacionālajā parkā, noteikti vērts izbraukt ar augstāko vilcieniņu Eiropā 2000 metru augstumā, vērojot elpu aizraujošos kalnu skatus, floru un faunu. Līdz kalnu vilciena atiešanas stacijai var nokļūt no Artoustes stacijas ar trošu vagoniņu (10 minūtes), kas jau ir piedzīvojums. Biļetes ieteicams iegādāties dienu iepriekš.

Foto: Liene Krūziņa

Vislabāk te doties vasaras laikā, jo brauciens ar vilcienu ilgst apmēram 55 minūtes un, nekustīgi sēžot, dzestrais kalnu gaiss var "pārāk daudz atsvaidzināt", it īpaši no rīta. Pēc nokļūšanas galamērķī ir iespēja turpināt piedzīvojumu, dodoties 20 minūšu pastaigā līdz Artoustes ezeram vai uz kādu citu augstkalnu dabas brīnumu.

Iesaku pamēģināt arī kādu ekstrēmāku aktivitāti


Gaisa trošu nobrauciens (zip line) – "Tirolina Valle de Tena". Tas sākas pilsētā 1280 metru augstumā (Hoz de Jaca). Tā ir garākā un augstākā dubultā "zip line" Eiropā un vienīgā Spānijā, kas pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti. Nobrauciens piemērots visām auditorijām, izņemot cilvēkus, kas smagāki par 125 kilogramiem. Attālums ir viens kilometrs, un ceļā var sasniegt ātrumu 90 km/h.

Ceļš virs aizas "Pasarelas de Panticosa". Tas ir 800 metrus garas piekārtas pakāpienu virtenes maršruts pāri upes aizai. Iespaidīga pastaiga ar brīnišķīgu skatu uz Pantikosu un visu Tenas ieleju.
Lakuniačas (Lacuniacha) dabas parks ir mežs Aragonas Pireneju sirdī, kur, līdzīgi kā mūsu Līgatnes dabas takās, var apskatīt dažādu sugu dzīvniekus, kas atrodas daļēji brīvībā (brieži, vilki, lāči, mufloni, Eiropas bizoni, lūši u. c.). Aptuvenais laiks apskatei – divas trīs stundas.

Tenas ielejas vilciens. Mazs tūristu vilcieniņš – lieliska izklaide visai ģimenei, lai vērotu skaistos Tenas ielejas dabas brīnumus. Tas ir vienīgais maršruts cauri ielejas augstajiem kalniem bez tūristu transportlīdzekļiem. Ceļojuma laikā izskan skaidrojošs stāsts, kas ieved ielejas vēsturē, tradīcijās un kuriozās leģendās.

Lidojums ar paraplānu. Tenas ieleja esot viena no labākajām vietām Spānijā lidojumam ar paraplānu. Iepriekšēja pieredze nav nepieciešama, jo uzņēmumi parūpējas par apmācību un nepieciešamajiem materiāliem, lai nebūtu jāraizējas.

Kanjonings. Sporta veids paredz nolaišanos ar speciālu aprīkojumu pa upes kanjoniem. Pirmā līmeņa kanjoni piemēroti visai ģimenei, jo nav nepieciešamas īpašas prasmes vai fiziskā sagatavotība, tomēr peldēšanas prasmes gan būtu ieteicamas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!