Sākotnēji dāvināšanas tradīcijai bija rituāla nozīme. Tās bija veltījums dieviem un gariem ar mērķi godināt tos un palūgt sev un savai dzimtai kādu svētību. Arī svētkos un svētījamajās dienās (astroloģiskos datumos, ražas svētkos, bērna piedzimšanas vai kāzu gadījumā) cilvēki apmainījās ar simboliskām lietiņām, lai izrādītu simpātijas un novēlētu visu labu.
Taču ar laiku dāvanu dāvināšana kļuva par sabiedrisku nepieciešamību, statusa rādītāju un – visbeidzot – gluži ikdienišķu "pienākumu". Protams, kaut kur tajā visā vēl ir saglabājies arī patiess siltums un vēlme iepriecināt tuviniekus, tomēr... Jo dziļāk ierokamies "ko un kam būtu pareizi dāvināt" haosā, jo vairāk mums uzbrūk uzbāzīgi kliedzošā reklāma, jo tālāk mēs aizejam no galvenā. No personīgā garīgā veseluma un iekšējas laimes.
Dāvināšanas jaunie garīgie likumi
Šie noteikumi ir vairāki, bet visi balstās uz galveno principu: uzmanību uz sevi un piepildījuma sajūtu. Iespējams, kādu no tiem tu jau ievēro intuitīvi, bet kāds cits, iespējams, būs tev atklājums.
Izvērtē savas enerģētiskās spējas
Atzīsties – tev ir stingri ierobežota laika, naudas un dvēseles spēku rezerve. Pat tad, ja tā ir (vai šķiet) gana branga, tā tomēr nav bezgalīga.
Tāpēc kārtējo svētku priekšvakarā prātīgi un mierīgi pārskati savas iespējas. Izvēloties dāvanas un apdāvināmo cilvēku skaitu, tu nedrīkstētu sajusties finansiāli un enerģētiski iztukšots. Tikai šādā gadījumā dāvana nesīs labumu gan davinātājam, gan saņēmējam!
Izdomā, kādu dāvanu vēlētos pats, un parūpējies par to
Ļoti reti kurš apzināti dāvina kaut ko pats sev. Parasti tam nezin kāpēc neatliek laika un naudas.
Mēs ceram no citiem dāvanā saņemt to, kas mūs iepriecinātu... bet to neviens negarantē. Rezultātā var iestāties vilšanās un tukšuma sajūta.
Tāpēc iesaku parūpēties par dāvanu sev. Sarūpē sev to pats, tādējādi parādot, cik ļoti sevi mīli. Vai arī tiešā tekstā dari zināmu draugiem, ko vēlētos. Tajā nav nekā neērta, tuvinieki varbūt pat priecāsies, ka atkrīt galvas lauzīšana un risks nepareizi uzminēt.
Atzīsties sev, ar kādām sajūtām tu dāvini
Kādas sajūtas rodas, pasniedzot dāvanu, tādas arī ienesīsi jūsu attiecībās.
Ja apdāvini aiz bailēm, ka tevi nosodīs vai apvainosies, – nāksies risināt šo tēmu. Tu iztērēsi naudu un uz laiciņu izbēgsi no šīs situācijas, taču bailes nekur nezudīs.
Tas pats attiecas uz dāvanām aiz pienākuma un vainas sajūtas... tev šķiet, ka tās ir nepieciešamas, lai saglabātu ļodzīgo līdzsvaru, bet diemžēl... enerģētiski šāda dāvana nevis nostiprina, bet grauj, pat ja tas izpaudīsies kaut kad vēlāk.
Mēdz būt pat tādas dāvanas, kurās ielikta agresija, izsmiekls, pazemojums. Tāpat, ja dāvanu pasniedz ar aprēķinu izraisīt noteiktu saņēmēja reakciju, piemēram, jūtas vai līdzvērtīgu dāvanu, esi gatavs uz vilšanos.
Vienīgās jūtas, dēļ kurām tiešām ir vērts dāvināt, ir – pateicība, cieņa, mīlestība un arī žēlsirdība, līdzcietība (labdarības veltēm) un humors, kopīga jautrība (bērniem un draugiem). Ja tavas iekšējās sajūtas, dāvanu izvēloties, atšķiras no minētajām, iesaku nedāvināt.
Tev ir tiesības nedāvināt un nepieņemt dāvanu
Dāvinot un saņemot dāvanas, mēs vienmēr piedalāmies enerģiju apmaiņā. Tāpēc vienmēr aizsargā sevi. Ja intuitīvi negribas dāvanu pieņemt – neņem. Pat no radiniekiem ne.
Arī, ja iekšējā balss saka priekšā atteikties no apdāvināšanas, – paklausi tai.
Īpaši smagi ir tad, kad tuvinieki manipulē ar dāvanu kā iemeslu aizvainojumam, pārākumam, kontrolei ("kāpēc tu nenēsā manis dāvāto kleitu?").
Iziet šo posmu nav vienkārši, bet tici – ja izturēsi, sajutīsies kā īsteni brīvs cilvēks, kuram ir tiesības godīgi paust jūtas, pārvaldīt savu naudu un rīcību.
Vairums ļaužu, īpaši tie, kas nesen sākuši garīgo attīstību, ļoti daudz atdod, bet itin nemaz neprot saņemt. Viņi izjūt mežonīgu diskomfortu, kad viņiem pasaka banālu komplimentu vai piedāvā pieņemt kādu dāvanu.
Citiem cilvēkiem arī ir tiesības neapdāvināt tevi un nepieņemt tavu dāvanu
Viss minētais strādā arī pretējā virzienā. Esi tam gatavs.
Ja tu uz to apvainojies un nekādi nespēj samierināties, tev atliek divi varianti: vai nu turpini rīkoties pa vecam, vai arī strādā ar aizvainojumu un iziešanu no upura pozīcijas (tam var būt nepieciešams regulārs darbs ik dienas). Patiesībā, izejot caur šo transformāciju, tu sajutīsi vieglumu un prieku. Bet dāvanas atkal kļūs par brīnumu.
Iespējams, tu tās nesaņemsi no tā, no kura gaidīji, un ne īstajā datumā. Toties vari saņemt pavisam no negaidītas puses un bez jebkāda iemesla! Tā ir patiesi burvīga sajūta.
Dāvini no pārpilnības!
Šis punkts ir visu iepriekšējo rezumējums.
Nekad nedāvini no trūkuma. Kad esi izspiests finansiāli, emocionāli, kad attiecības stirkšķ pa vīlēm un tu ar dāvanas palīdzību izmisīgi vēlies saglābt situāciju – nedari to. Tas uz laiku var radīt iespaidu, ka viss ir kārtībā, taču patiesīnā tikai sagraus tevi.
Ja vēlies pasniegt dāvanu – dari to no pārpilnības. No mīlestības, sajūsmas, radošā lidojuma, laimes, naudas un laika pārpilnības. Ja esi pārpilnības stāvoklī, tad pat necila dāvaniņa nodos otram cilvēkam tavas jūtas un tās pavairosies daudzkārt.
Un tā tad arī būs īstena garīga dāvana – no sirds uz sirdi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
