Šovasar atvēršanas svētkus svinēja jauns žurnāls "Kā Darītu Mīlestība". Tā realizējās Latvijā pazīstamās sieviešu grāmatu autores un lektores Ineses Prisjolkovas un blogeres Gintas Filia Solis sapnis. Abas dzimušas vienā gadā, šogad svinēja savu 50. dzimšanas dienu un smej, ka dzīve tikai sākas. Iztaujājām Gintu par projekta tapšanu un mērķi.

– Kāpēc laikā, kad visur runā par to, ka presi cilvēki lasa mazāk un pamazām pāriet uz elektroniskajiem medijiem, ir vajadzīgs vēl viens žurnāls? Vai vispār vajadzīgs?

Kad cilvēkam ir sapnis, tad diezin vai viņš sāk ar to, ka izpēta, cik viņa sapnis maksā. Ja uz šo jautājumu skatītos no finansiālā viedokļa, tad, visticamāk, žurnāls tā arī dienasgaismu neieraudzītu. Un, vispār, ja jautājumam par sapni pieejam no loģikas viedokļa – nekādas loģikas tur nav. Bet ko darīt, ja dvēsele alkst? Ja tu zini, ka tev ir iespēja un vēlme dalīties ar cilvēkiem tajā, pēc kā viņi ir izslāpuši: siltuma, mīlestības, labestības...

Man ļoti patika saruna ar pirmā numura varoni apzinātības ekspertu Ansi Jurģi Stabingi, kurš intervijā žurnālam teica: "Ir divas fundamentālas lietas. Viens ir tas, ka lietas mainās pašas no sevis. Tas, ko mēs redzam, ka cilvēki sāk interesēties, ka cilvēki sāk prasīt, runāt, iet uz nodarbībām, vāc informāciju, meklē un sāk skatīties. Taču lietas mainās ne tāpēc, ka cilvēki dara. Drīzāk tad, kad lietas mainās, es sāku kaut ko darīt. Notiek globāli procesi, un mēs katrs tos izspēlējam pa savam. Notiek atmoda Apziņas līmenī. Apziņa mostas."

Un man šī sajūta ir jau daudzus gadus: es redzu nogurušus, vāveres ritenī pārskrējušos cilvēkus, kuriem nav laika sev, nav laika domāt par jautājumiem, kas skar pašu esību, ir tikai karjera, darbs, nauda, politika...

Taču es redzu vēl kaut ko: kā cilvēkiem sāk mirdzēt acis, kad sākam sarunas par prieku, par laimi, par mīlestību, par lietām, kas viņus iedvesmo, par vaļaspriekiem, par ģimenēm, par to, kā būt – laimīgiem, priecīgiem, mīlošiem un mīlētiem. Un mums šķiet, ka ir jāiedvesmo, ka tas ir veids, kādā mēs varam šo pasauli darīt labāku un būt tai noderīgas. Abām mums ir savas misijas apziņa, un zinām, ka šajā pasaulē katrs no mums nāk ar kaut kādu savu virsuzdevumu.

– Kāpēc žurnālam tāds nosaukums – "Kā Darītu Mīlestība"?

Ja tu nezini, kā rīkoties dzīvē sarežģītā situācijā, pajautā sev: "Un, kā darītu Mīlestība?" Un atbilde palīdzēs viegli iziet cauri grūtībām, palīdzēs nomierināties un palīdzēs dzīvot.

– Ar ko šis žurnāls atšķiras no citiem šāda veida sieviešu un dzīvesstila, arīdzan – ezotērikas žurnāliem?

Man nepatīk salīdzināt, tomēr šķiet, ka šis žurnāls ir personīgāks, jo tajā mēs burtiski izdzīvojam savu personīgo pieredzi. Katrā atvērumā ir daļa no mums pašām, no mūsu pieredzes. Abas esam gājušas diezgan sarežģītus ceļus dzīvē, pieņēmušas dažādus dzīves izaicinājumus, kļūdījušās un meklējušas izeju no ļoti grūtām situācijām. Un man ir pārliecība, ka palīdzēt otram cilvēkam atrisināt kādu savas dzīves sarežģīto jautājumu var tikai tas cilvēks, kurš pats šīs situācijas ir pieredzējis un izgājis tām cauri, saglabājot savā sirdī ticību labajam un mīlestību.

Šis žurnāls stāsta par praktiskām lietām: kas praktiski jādara, lai sevi iemīlētu, kā sakārtot attiecības, kā sevi iepazīt, kā atrast to, ar ko dzīvē nodarboties, kā parūpēties par saviem ienākumiem utt. Dažādas prakses, rituāli, afirmācijas, ieradumi.

– Šķiet, par to cenšas rakstīt arī citi drukātie un elektroniskie mediji, kuru auditorija ir sievietes.

Nav tā, ka šo žurnālu lasa tikai sievietes. Mūsu abu vīri bija pirmie vērtētāji un pirmie, kuri lasīja mūsu pirmo reizi dzīvē veidotās intervijas – un pēc tam izlasīja žurnālu no vāka līdz vākam ar asarām acīs. Mans brālis Īrijā zvanīja un sajūsmināts teica: "Māšuk, tas ir tik skaisti. Neko tādu nebiju gaidījis!" Dzirdēju, kā mans vīrs, rādīdams žurnālu draugam, teica: "Te viss ir par svarīgāko, par Mīlestību!"

Un, lai arī mēs esam tikai neliels pulciņš žurnāla veidotāju, visi šo darbu darām ar milzīgu prieku un iedvesmu, un domāju, ka lasītāji to jūt. Šobrīd mūsu ceļojumu aprakstu autore Karīna Šestakova iet savu Santjago ceļu, lai pēc laiciņa žurnāla lasītājiem pastāstītu par to. Un to viņa dara ar tik mirdzošām un spožām acīm, ar tādu mīlestību, ka pašam tā vien gribas paņemt savu mugursomu un doties ceļā.

Kāda pazīstama meitene man rakstīja: "Visi kā viens, kuriem es rādīju žurnālu, sacīja, ka esot ļoti patīkami turēt to rokās, pat tie, kuri citkārt šādām niansēm nepievērš uzmanību. Un es arī ik pa laikam atkal un atkal paņemu to rokā un vienkārši paturu – sajūta ir ļoti laba! Un tas vien par daudz ko liecina!"

– Iemesls, kāpēc aicināju tevi uz sarunu, ir šāds – salīdzinoši liela daļa žurnālā atvēlēta pašpilnveidei un ezotērikai.

Lieliska ideja, kas publicēta žurnāla pirmajā numurā, ir 100 apņemšanās dienu programma. Tā ir vesela mīļuma pilna sistēma, kura ikvienai sievietei 100 dienu garumā palīdzēs arvien vairāk iemīlēt sevi, ieviest savā dzīvē jaunus ieradumus. Kurš gan nezina – ja sieviete ir laimīga, laimīgi ir viņas bērni, vīrs, vecāki un pat mīļotais sunītis.

Pirmajā numurā daudz runājām par apzinātību. Tajā ir fantastiska intervija ar viedo latviešu folkloristi, gleznotāju, latviskās dzīves ziņas skolotāju Ainu Tobi, kura ar savu folkloras grupu "Delve" ievibrēja mūsu žurnālu dzīvē. Ir iedvesmas stāsts par meiteni no Kurzemes – Vinetu Lunu-Vitu, kura ar savām rotu kolekcijām šobrīd pazīstama pasaulē. Mēs runājam ar latvietēm ārzemēs: kā ir, dzīvot tālu projām no saviem mīļajiem, kā saglabāt savā sirdī mīlestību pret savu zemi. Un vēl daudz ko citu.

– Mēdz gadīties, ka "viss pulveris tiek izšauts" pirmajā numurā, un ar otro sākas grūtības. Kā jūsu gadījumā?

Man ir sajūta, ka "pulvera" pietiks, jo vienmēr, kad ir interesanti, enerģija arvien pieaug. Nākamā žurnālā, kura virstēma būs attiecības, mēs runāsim par socioniku ar socionikas skolotāju Eviju Čeprovu: kā ar šīs jaunās zinātnes palīdzību mēs varam atrast sev piemērotu partneri un kā tā var palīdzēt mums atrast savuceļu dzīvē. Būs Ineses intervija ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti – būs interesanti uzzināt, ko viņš domā par mīlestību. Būs gada enerģētiskais kalendārs – lielisks "špikeris" ikdienas gaitās.

Garšu pasaulē mūs ievedīs pazīstamā žurnāliste, pavārgrāmatu autore un izsmalcināto garšu eksperte Iveta Galēja. Un Imants Liepiņš mīļi smīdinas ar savām dzīves glezniņām.

– Preses kioskos jūsu žurnālu nesastapu...

Pagaidām žurnālu "Kā Darītu Mīlestība" var nopirkt "Jāņa Rozes" un "Zvaigznes" grāmatnīcās, "Pavasara studijas" interneta veikalā, klātienes semināros, kurus vada Inese. Var arī abonēt "Pavasara Studijas" mājaslapā.

– Projekts ir sākts, un vismaz kādu laiku jāļauj tam spārnus plest. Atzīsties – bija tā, kā iztēlojies, vai pavisam citādi?

Bija viegli un gaiši. Visi cilvēki, kurus intervējām, visas sadarbības nāca viegli, bez mokām. Žurnāla vāku grezno latviešu mākslinieces Signes Vanadziņas fantastiskā glezna "Kamenes lidojums" – arī tā iedvesmo: gan krāsas, gan doma par to, ka, ja kamene zinātu fizikas likumus, tā nekad nelidotu. Tāpat kā, ja Inese un Ginta zinātu, kas jādara, lai iznāktu žurnāls, diez vai viņas to izdotu. Taču mēs izdodam un tas mums dod iespējas katru dienu atklāt kaut ko jaunu, iemācīties ko jaunu, sastapt jaunus un interesantus cilvēkus un priecāties, ka varam darīt pasauli skaistāku.

Man šķiet, ka tāda arī ir Mīlestība: darīt to, kas tev sagadā prieku, dalīties šajā priekā ar citiem un pacensties katru dzīves dienu nodzīvot skaisti – ar mīlestību, prieku un pateicību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!