Dzimuma neitrāls – amerikāņu pāris audzina bērnu un 'viņu' dzimumu neatklāj pat vecvecākiem  (40)

"Protams, pastāv bioloģiskas dzimumu atšķirības. Bet, kad tu sāc pētīt dziļāk, saproti, ka pašas par sevi tās ir mazāk svarīgas, nekā konstrukcija, kurā mūs apvij sabiedrība," norāda Kaila.

Kad Kaila un viņas partneris Brents 2016. gadā kļuva par vecākiem, viņi bija kategoriski savā lēmumā audzināt mazulīti Zumī dzimuma neitrāli, bez uzmanības akcentēšanas uz "viņu" dzimuma īpatnībām. Kaila ar Brents Zumī uzrunā "viņi" ("they" no angļu valodas), kas ir dzimumneitrāla forma. Kaila Maiersa, runājot par savu dzimuma neitrālo pieeju, izmanto jēdzienu "theyby" un "theybies" (no angļu valodas "they" + "baby"/"babies" – viņi + bēbītis/bēbīši), ko latviski varētu tulkot kā "viņīši". "Theyby" ir mazulis, kuru audzina bez dzimuma konstrukta, ļaujot bērnam pašam izvēlēties savu dzimuma identitāti tad, kad bērns sasniedzis apzinīgu vecumu, rakstot par šo pieeju, skaidro izdevums "New York Magazine".

Vecāki bērnam izvēlas neitrālu apģērbu, neierobežo bērnu rotaļlietu izvēlē un izklaidēs – necenšoties uzspiest viņos iesīkstējušos stereotipus, kas vairāk der zēniem, bet kas meitenēm.

Turklāt radiniekiem un tuviem paziņām viņi līdz šim brīdim nav atklājuši bērna dzimuma piederību un pat nepieļauj, ka vecvecāki būtu klāt, kad bērns tiek pārģērbts vai vannots. "Tas, protams, rada noteiktas grūtības un liek mūsu vecākiem kreņķēties par to, ka viņiem nav iespējas būt klāt tādos intīmos bērna dzīves brīžos," atzīst Kaila. "Bet mēs uzskatām, ka tas nāks par labu Zumī."

Pāris sagaida, ka īsti sarežģījumi sāksies pēc aptuveni diviem gadiem, kad bērns identificēs savu dzimuma piederību, bet vienlaikus vecāki cer, ka šajā laikā ieguldītais palīdzēs Zumī sevi, pirmkārt, uztvert kā cilvēku, bet tikai pēc tam – par zēnu vai meiteni. Kaila, kura pati ir ieguvusi doktora grādu socioloģijā, jau sarakstījusi grāmatu par viņas ģimenes ceļojumu dzimuma neitrāla bērna audzināšanā, kas iznāks šī gada septembrī.

Lai gan darbs pie grāmatas nav bijis viegls, Kaila norāda, ka Zumī audzināšana ir bijusi pozitīvas pieredzes pilna: "Es zinu, ka cilvēki grib dzirdēt par to, cik grūta bijusi mūsu dzīve, un brīžiem, kas likuši man raudāt un apšaubīt, vai esmu izdarījusi pareizo izvēli. Grāmata gan nebūs par to. Mūsu dzīve vai plīst pušu pa vīlēm no pozitīvām pieredzēm. Ļoti reti ir bijuši negatīvi starpgadījumi vai sāpīgi brīži."

Kaila savā privātajā "Instagram" kontā arī atklājusi, cik ļoti viņai un Zumī tētim Brentam nozīmē sastapšanās ar citiem vecākiem, kuri arī izvēlējušies līdzīgu ceļu bērnu audzināšanā. Kaila arī raksta, ka būt par dzimuma neitrālas audzināšanas metodes publisko aizstāvi viņai ne vienmēr ir viegli, tomēr pozitīvie stāsti un komunikācija atsver grūtos brīžus.

Abi vecāki ir arī izveidojuši mājaslapu "Raisingzoomer.com", kurā sniedz padomus, kāpēc un kādām metodēm audzināt dzimuma neitrālu bērnu.

Pirms dažiem gadiem "Delfi.ru" žurnāliste Kristina Hudenko viesojās Stokholmas bērnudārzā Zviedrijā, kurā īsteno dzimumneitrālu pirmsskolas izglītības programmu. Šajā bērnudārzā bērnus nedēvē "viņš" vai "viņa" apzīmējumos, bet izmanto dzimumneitrālu uzrunu. Bērnudārza pedagogi arī izvairās no vērtējošajiem stereotipiem, ka meitenēm piedien svārki un apģērbs rozā krāsā, bet puišiem – tikai bikses. Vairāk par šī bērnudārza principu vari lasīt rakstā šeit.

Savukārt Kailas Maiersas piemērs nav pirmais dzimumneitrālais bērns, par kuru izskanējis plašākā sabiedrībā. 2011. gadā Kanādas un citos pasaules medijos parādījās stāsts par Stormu – Ketijas Viterikas un Deivida Stokera dzimumneitrālo bērnu. Taču tas saviļņoja sabiedrību un ģimene saskārās ar mežonīgu kritiku, nonākot tik tālu, ka Stormas vecāki tika saukti par garīgi slimiem, bet bērns – psiholoģiski traumētu. Šobrīd dzimumneitrāli audzinātā Storma identificē sevi kā meiteni, un šo lēmumu bērns pieņēmis pats saprātīgā vecumā, vēsta "New York Magazine".