Foto: LETA
Klāvam (vārds mainīts) ir nedaudz virs 30 gadiem, viņš ir septiņus un vienu gadu veco meitu tētis. Kā daudzi šobrīd, pandēmijas laikā, arī viņš ir bez darba. Tāpēc vīrietis izdomājis, ka tas ir labs laiks, lai sāktu darbu jomā, kurā ir apzinājis savas stiprās puses – bērnu audzināšanā un aprūpē. Viņš zvanījis uz kādu no pirmsskolas iestādēm Rīgā, piedāvājot savu kandidatūru audzinātāja palīga vietai. Klāvam ir nepabeigta augstākā izglītība psiholoģijā, taču audzinātāja palīgam nav jābūt augstākajai izglītībai. Tomēr viņš saskāries ar dīvainu situāciju – vēl, neiepazinusi kārtīgi kandidatūru, bērnudārza vadītāja brīdināja, ka vecākiem nepatiks, ka viņš ir vīrietis un tīrīs bērnu dibenus.

"Es pats piezvanīju uz pirmsskolas izglītības iestādi un izstāstīju, ka meklēju darbu ar bērniem. Izrādījās, ka tieši ir brīva audzinātāja palīga vakance. Bērnudārza vadītāja bija laipna un aicināja sūtīt CV. Tomēr uzreiz arī brīdināja, ka vecāki nevēlēsies, lai vīrietis mazajiem bērniem "tīra dupšus", veic netīros darbus, attieksme būs noraidoša," stāsta Klāvs.

Kā gan viņa to varētu zināt, vēl neiepazīstinājusi vecākus ar jaunu darbinieku un situāciju? "Viņa minēja piemēru, ka bērnudārzā bijis pensionārs sētnieks, kurš teju visus bērnus zinājis vārdā, pamājis viņiem, kādu paņēmis aiz rokas. Viņš bijis kā mīļš vectēvs mazajiem. Tomēr kāds vecāks uz to esot asi reaģējis un aiz viņa arī citi kļuvuši aizdomīgi – dīvainais opītis apgramsta mūsu bērnus, droši vien pedofils. Par to runāts vecāku sapulcē, kur vadītāja mēģinājusi pārliecināt, ka viss kārtībā, bet vecāki neesot piekāpušies un sētnieks atlaists no darba. Tāpēc vadītājai bija bažas, ka vecāki arī šoreiz domās, ka vīrietis auklis – vai tikai nav pedofils?" atstāsta vīrietis.

Vadītāja teica, ka vecāki nevēlēsies, lai vīrietis mazajiem bērniem "tīra dupšus", veic netīros darbus, attieksme būs noraidoša.
Klāvs


Darba atteikums skaidri vēl nav gūts, tas jāsaņem rakstiski, taču no sarunas bijis skaidrs – ja būs līdzvērtīga kandidatūra sieviete, darbs tiks viņai.

Vīrietis mēģina saprast vadītājas neveiklo situāciju ar vecākiem un neko nepārmet, tomēr vēlas, lai sabiedrība aizdomātos par tēmu "vīrietis – darbinieks bērnudārzā". "Žēl, ka ir šāda attieksme, jo, manuprāt, bērni būtu ieguvēji, ja bērnudārzos un skolās būtu vairāk vīriešu personāla, jo vīrieši ir izpalīdzīgi, kompetenti, mierīgi. Ja ģimenē ir tikai pārsvarā vai tikai sievietes, bērnudārzā sievietes un skolā pamatā arī ir sievietes, bērni neredz vīrieša paraugu. Turklāt bērnudārzos pietrūkst cilvēku, kas būtu atpūtušies un gatavi ieguldīt enerģiju," domā Klāvs, kurš ir gatavs darbam.

Viņam sen jau bijusi doma par darbu saistībā ar bērniem, bet viņš godīgi atzīst – paša neizlēmības dēļ nav to līdz šim īstenojis. Tagad saņēmies spert pirmo soli.

Par bērnu audzināšanu viņš interesējas jau sen un arī darbojies ar bērniem ir, gan ne profesionāli (audzinātāja palīgam arī nav tādas prasības). "Jau no bērnības esmu bijis tas, kurš ģimenes pasākumos pieskata savus radiniekus – biju vecākais kopumā sešiem brālēniem un māsīcām. Man patika par viņiem rūpēties bērnībā. Arī pusaudžu gados biju nolikts par uzraugu – spēlējos ar viņiem, pieskatīju.

Klāvs joprojām ir atvērts darbam ar bērniem.

Lasu arī starptautiskus pētījumus un atzinumus no profesionāļiem pedagoģijā, visvairāk attīstības psiholoģijā. Un pielietoju tos praksē gan ar savām meitām, gan ar draugu un paziņu atvasēm. Piemēram, ja aizbraucu ciemos, kur draugu bērni čīkst un īd, es saprotu, ka viņiem patiesībā vajag tikai nedaudz uzmanības – jāaprunājas, jāpajautā, ko viņi vēlas, un viņiem ar to pietiek. Kādā paziņu ģimenē, kur netika galā ar bērnu, tika izmantota sišana. Turklāt ar laiku bērns sāka sist pretī. Skaidroju vecākiem, ka ir arī citas metodes, ko izmantot, nevajag sist. Sapratu, ka šim puisītim, un arī dzimumam ir loma, gribas izkustēties – lai viņu pamētā, pakutina. Devu vēl citus metodiskos padomus. Vēlāk vēl viņš sportiņā sāka iet. Tagad vairs neviens nevienu nesit un mājās ir miers.
Citā ģimenē, kur problēma bija lielie māsu brāļu kašķi, no kā vecāki jau bija pagalam noguruši, esot blakus, sapratu, ka viņiem vienkārši nav sašķirots, kura manta kuram pieder – tādēļ arī ir kašķi. Kā arī mēs mīļi aprunājāmies, vēršot uzmanību, ka viņi var būt arī rotaļu biedri," Krists min piemērus, kad viņa audzināšanas pieeja "nostrādājusi".

Klāvs joprojām ir atvērts darbam un darba piedāvājumiem ar bērniem.

Audzinātāju Jāni bērni joprojām mīļi atceras


Man pašai ir bijusi personiska pieredze, kad bērnam bērnudārzā audzinātājs bija vīrietis. Protams, sākumā tā bija neierasta situācija, man nebija noraidoša attieksme, drīzāk ziņkārīga – oho, šādi agrāk nav bijis. Visādi citādi nekādu lielo atšķirību nemanīju – viņš aktīvi darbojās ar bērniem, komunicēja ar vecākiem, bērni bija apmierināti un atceros pat reiz, kad sajaucām ar vīru grafikus par bērna izņemšanu un laicīgi neieradāmies pakaļ, komunikācija ar audzinātāju bija saprotoša.
Tādēļ jautāju mana bērna bijušā bērnudārza vadītājai, kāda bijusi pieredze ar šo audzinātāju un vispār, kāda ir attieksme pret vīriešiem pirmsskolas iestādēs.

Pirmsskolas izglītības iestādes "Sprīdītis" vadītāja Liene Kozlovska stāsta: "Mūsu gadījumā bija ļoti jauks, patīkams puisis, kurš paralēli darbam bērnudārzā studēja. Sākumā arī saskārāmies ar vecāku pretestību un bija aizdomīgi vecāki, bet ļoti ātri izdevās šīs šaubas kliedēt. Bērni bija sajūsmā! - viņiem patika, ka audzinātājs ir vīrietis. Mūsu gadījumā šaubas bija arī kolēģei, kas strādāja ar to pašu grupiņu. Taču visas šaubas Jānis ar savu personību ātri kliedēja. Es viņu aizstāvēju, nebija viegli, iedrošināju, devu iespēju mēģināt, kas sanāk. Un viņš bija labs audzinātājs. Pēc tam viņš citu apstākļu dēļ pārgāja strādāt uz Ogri. Bet zinu vecākus, kas vēl tagad stāsta – dēls vēl skolā atceras: mums Jānis mācīja tā un tā. Viņš bija autoritāte.

Es atbalstu modeli, kad bērnudārzā ir abu dzimumu audzinātāji. Bet, jā, puisim sākumā bija grūti," atzīst bērnudārza vadītāja.

Aicināta komentēt radušos situāciju, kad cita bērnudārza vadītāja atrunājas, ka tas varētu nepatikt vecākiem, Liene Kozlovska saka: "Atbildīgais ir vadītājs. Ja vecākiem ir šaubas, par tām ir jārunā – par ko ir bailes? Nav tāda aizlieguma – neņemt darbā vīrieti, jo to negrib vecāki. Bērnudārzu vada vadītājs, nevis vecāki. Jābūt sarunai ar vecākiem. Un vai tad tēvi maziem bērniem netīra dibenus? Tas ir jautājums par komunikāciju ar vecākiem. Neviens jauns darbinieks tāpat netiek "iesviests" – ir metodiķes, kas nāk grupiņās un skatās, kā kolēģi strādā. Ja vecākus kaut kas neapmierina, pētām, vai vecāku pretenzija ir pamatota vai nav. To jau vai redzēt grupā – kā pret bērniem izturas, kāds ir jaunā darbinieka darba stils. To nevar nekādā veidā noslēpt. Protams, mēs neesam pasargāti no ļaundariem (jebkura dzimuma!), tāpēc ir kolēģi, kas profesionāli vēro audzinātāja un audzinātāja palīga darbu.

Zinu vecākus, kas vēl tagad stāsta – dēls vēl skolā atceras: mums Jānis mācīja tā un tā. Viņš bija autoritāte.
Pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” vadītāja Liene Kozlovska

Es nevaru komentēt konkrēti minēto gadījumu. Zinu vienu, kad kādā bērnudārzā pieņēma darbā vīrieti par aukli, ilgi viņu mācīja, bet viņam pašam neiepatikās. Tā var būt ar jebkuru dzimumu.
Jā, skolotāja palīga amatā ietilpst gan rūpes par bērnu, gan dibentiņa noslaucīšana mazākajās grupiņās, gan grupas uzkopšanas darbi ar birsti, trauku mazgāšana, ja bērni ēd grupā un, protams, ir jābūt palīgam pedagoģiskajā procesā.

Katrā ziņā – es esmu par pieredzi, ka bērnudārzā nāk strādāt vīrieši. Arī ārzemēs ir šādas labas pieredzes. Daudzās ģimenēs pietrūkst tēvu un ir labi, ja vismaz citās vidēs ir vīrieša paraugs un atbalsts," rezumē bērnudārza direktore.

Intuīcija vai diskriminācija, izvērtējot iespējamos darbiniekus


Situāciju ar darbiniekiem vīriešiem bērnudārzos komentē Starptautiskās Pirmsskolas asociācijas "OMEP" valdes locekle Anita Šaicāne, kas visu mūzu bijusi pirmsskolas izglītības iestādes "Strautiņš" vadītājas vietniece Ādažos: "Ir pienācis laikmets, kad tēvi ļoti daudz piedalās bērnu audzināšanā. Pirms gadiem divdesmit tēvi bija "deficīts" un nepiedalījās audzināšanā. Tāpat bērnudārzā gan par audzinātājiem, gan viņu palīgiem, kā arī citos amatos, var strādāt gan sievietes, gan vīrieši. Turklāt esmu novērojusi, ka bērniem ļoti patīk, piemēram, bērnudārza saimnieki. Rīgā noteikti ir bērnudārzi, kas būtu laimīgi paņemt auklīti vīrieti. Tagad auklītes sauc par audzinātāja palīgiem. Šajā amatā ir jābūt gan bērnu auklētājam, gan apkopējai, gan jāzina, cik gramu jogurta ietilpst glāzē. Jebkurā gadījumā darbinieks ir jāņem sākumā uz pārbaudes laiku, lai iepazītos ar darba specifiku un, pats galvenais, lai saprastos ar bērniem, lai redzētu, vai cilvēks atbilst profesijai. Pats galvenais kritērijs te ir – cilvēkam jāmīl bērnus un jāprot ar viņiem sarunāties.

Ja runā par konkrēto situāciju (nezinot detaļas, tikai atstāstu – aut.), vadītāja neveiksmīgi izrunājusi, ka vecākiem nepatīk darbinieki vīrieši. Varēja izmantot jebkādu ieganstu, bet ne to, ka vecākiem nepatiks, ja vīrietis bērniem tīrīs dibenu. Starp citu, vecākiem var arī nepatikt, piemēram, ja sieviete lielos gados skaras viņas bērnam. Bet tad ir tikai viena iespēja – meklēt citu bērnudārzu, jo tas nav pietiekams pamats atteikties no darbinieka. Ir jābūt vēl kam.

Nezinu, kā bija šajā situācijā, varbūt vadītāja juta ko tādu, kas viņa darbā varētu nepatikt. Bet, neko nezinot par situāciju, tikai to, ka nevarēs pieņemt darbā, jo tas varbūt nepatiks vecākiem – to vērtēju kā diskrimināciju.

Vecākiem var arī nepatikt, piemēram, ja sieviete lielos gados skaras viņas bērnam. Bet tad ir tikai viena iespēja – meklēt citu bērnudārzu, jo tas nav pietiekams pamats atteikties no darbinieka.
Starptautiskās Pirmsskolas asociācijas “OMEP” valdes locekle Anita Šaicāne

Protams, izvēloties darbinieku audzinātāja palīgam, tāpat jāizvērtē kandidatūra. Šajā amatā nav vajadzīga augstākā izglītība, taču es uzskatu, ka tomēr jābūt kaut kādām priekšzināšanām par darbu ar bērniem. It sevišķi tagad, kad ir kompetenču pieeja, bērni dalās apakšgrupiņās un audzinātāja palīgam tajā ir jāpalīdz ieinteresēt katru bērniņu – viņa darbam ir ļoti liela nozīme, tā nav tikai trauku mazgāšana. Jāprot rotaļas. Domāju – vīrietis to ļoti viegli var darīt. Katrā ziņā dzimums nevar būt traucēklis, lai pieņemtu darbā.

Uz jebkuru darbinieku bērnudārzā attiecas prasības – nedrīkst pārmēru lietot alkoholu, smēķēt darba laikā, nedrīkst būt sodāmības, pat niecīgas, uz 15 diennaktīm (arī sētniekam).

Pirmsskolā ir ļoti maz vīriešu, bet ir gan. Personīgi man liekas – neparasti vīrieši. Biežāk tie ir audzinātāji, kas paralēli studē. Patiesībā jebkura pirmskola būtu priecīga par vairāk vīriešiem.
Protams, neatkarīgi no dzimuma, vadītājs izvērtē potenciālo darbinieku un jau pārrunās redz, kaut arī subjektīvi, vai viņam varētu izdoties šis darbs. Piemēram, atceros vienu meiteni, kas strādāja par floristi, bet man intuīcija teica priekšā, ka no viņas sanāktu lieliska audzinātāja. Viņa pati par to pat domājusi nebija. Paklausījusi manam aicinājumam, viņam izmācījās un kļuva par lielisku audzinātāju. Floristikas prasmes tajā bija tikai plus.

Manā praksē nav gadījies puisis, kuru es labprāt ņemtu par auklīti. Vairāk redzu vīriešus kā sporta skolotājus, dziedāšanas. Tagad bērnudārzos populāra ir robotika, ar to nodarbojas puiši.

Personīgi man kā vecākam cilvēkam ir grūtāk iedomāties, piemēram, ka mans dēls būtu apkopējas un trauku mazgātājas loma – kur nav jābaidās no "melnā" darba.

Vadītājam daudz ko priekšā pasaka pieredze un intuīcija – redzu, kas ir konkrētā cilvēka stiprā puse, kas jo īpaši noderēs. Tieši tāpat var redzēt un just, ja kādu cilvēku labāk neņemt, jo viņš varbūt nepatiks vecākiem vai bērniem. Jāizmanto katra cilvēka potenciāls vislabākajā veidā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!