Tā ir laimes spēle. Kompetenču izglītība un situācija pirmsskolā

Izaicinājumu, ieviešot jauno pieeju, bijis daudz. Pirmsskolas pedagoģe Līvija Balčūna pastāstīja, ka viņai klājies vieglāk, jo dārziņā, kurā viņa strādā, jau gadiem strādāts, izmantojot līdzīgas metodes. Lielākais izaicinājums bijis izprast projektā "Skola2030" izmantoto terminoloģiju. Viņa kolēģiem pat izveidojusi īpašu vārdnīcu, lai būtu vieglāk saprast pieejamos materiālos un lekcijās izklāstīto. Viņasprāt, sarežģītā terminoloģija jaunajai pieejai varētu likt izskatīties sarežģītākai, nekā tā ir patiesībā.

"Skola2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa norāda: lai arī Latvijā patiešām ir ļoti daudz brīnišķīgu pirmsskolas pedagogu, kam, līdzīgi privāto pirmsskolu "Patnis" direktorei Ingunai Vātiņai un pedagoģei Balčūnai, jaunā pieeja raizes nesagādā, situācija izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīga. "Tā ir liela laimes spēle, uz kuru izglītības iestādi es savu bērnu kā vecāks aizvedu un pie kura skolotāja viņam trāpās mācīties. Tam tā nevajadzētu būt. Dažādībai (mācību kvalitātē un pieejā – aut.) nevajadzētu būt normai. Normai vajadzētu būt tam, ka tā nav laimes spēle."

Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Dārziņa kompetence". Divus gadus Latvijas bērnudārzos mācības notiek, izmantojot kompetenču pieeju. Vai tā ir nesusi rezultātus un bērni mācās labāk? Vai pedagogiem un vecākiem ir skaidrība par reformu jēgu un būtību? Un vai reforma vispār kaut ko mainījusi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko skaidrojam šajā un citos sērijas rakstos. Ar visiem rakstiem vari iepazīties šeit.

"Es vienmēr esmu teikusi, ka bērnus nevar sajozt ar jostu, turēt vienā iežogojumā un tikai virzīt kaut kādā virzienā," reformas nepieciešamību skaidro Balčūna,