Soctīklotājus uztraucot Gobzema bērnu labklājība: vai valsts var palīdzēt bērniem ārzemēs

Savstarpējās ģimenes attiecības risināt uz sociālo mediju skatuves nav nekas jauns vai šokējošs. Arī bērnu dalīšana sociālajos medijos ir jau pierasta lieta, ko esam vērojuši ne vienu vien reizi. Abi vecāki rauj deķi uz savu pusi un, apelējot pie bērnu laimes un labklājības, rod arvien jaunus "pierādījumus" otra vecāka demonizēšanai. Pie publiskas attiecību ķidāšanas ir ķēries arī kādreizējais Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Daļa vērīgo soctīklu lietotāju šajā kontekstā pievērsušies savu ideju apmaiņai par to, kāda dzīve būtu piemērotāka viņa bērniem. Un ir pat tādi, kas izsaka bažas par bērnu labklājību, dzīvojot ārpus Latvijas. Un ja tām būtu kaut kāds pamats, tad ko valsts varētu līdzēt bērniem, kuri ar tēvu dzīvo Spānijā?

Abstrahējoties no Gobzemu ģimenes savstarpējo attiecību sāgas, jautājums par bērnu drošību ārvalstīs kļūst arvien aktuālāks. Soctīklu lietotāju kompetencē noteikti nav atrast labāko risinājumu bērniem, bet vai to spēj atbildīgās valsts institūcijas?

Valsts atbildība par emigrējošo vecāku bērniem jo aktuālāka kļūst tāpēc, ka šobrīd ārvalstīs dzīvo vairāki simti tūkstošu latviešu. Par šo bērnu drošību un labklājību ir zināms maz – tikai tik, cik vecāki parāda savu sociālo mediju profilos. Taču, ko mēs kā sabiedrība varam darīt, ja redzam, ka ir aizgājis tā teikt "nedaudz par tālu"? Vai vispār valsts iestādēm pietiek pilnvaru, lai iejauktos latviešu ģimenes, kura dzīvo ārvalstīs, sadzīvē?

Tieši ar šādiem jautājumiem portāls "Delfi" vērstās pie Rīgas Sociālā dienesta, kurš no komentāriem atteicās un aizsūtīja mūs uz Rīgas bāriņtiesu. Arī no bāriņtiesas nekāda atbilde netika saņemta! Saņemot atteikumus, vērsāmies pie Labklājības ministrijas un Tiesībsarga biroja, kuri gan neatteica komentāru.