Foto: DELFI
Senajā latviešu gadskārtā Mārtiņi (10. novembris) iezīmē rudens beigas un ziemas sezonas sākumu, tāpēc ar šīs dienas sagaidīšanu tiek pabeigti visi rudens darbi un nosvinēta šīs sezonas aizvadīšana. Par to, kam vērts pievērst uzmanību dabā šajā dienā vēsta dažādi ticējumi, bet netrūkst arī dažādas tradīcijas, ko ievērot šajā dienā.

Kas raksturīgs Mārtiņdienai?

Latviešiem Mārtiņdiena vienmēr bijusi diena, kad pabeigti rudens darbi, nokulta labība, aparta zeme, lai arī nākamajā gadā būtu laba raža. Mēdz pat teikt, ja tiek arta zeme pēc Mārtiņdienas, tad nākamajā gadā būs slikta raža. Tāpēc ar šo svētku sagaidīšanu zemei jādod miers, tas attiecas arī uz dārza darbiem. Noslēdzas arī pieguļas laiks – lopus vairs nelaiž ganos. Ar Mārtiņiem iesākas arī budēļos iešana, kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem, tāpēc šajā dienā tradicionāli tiek izmantotas sagatavotās maskas.

Tā kā Mārtiņi iekrīt bagātā laikā, tad svētku galdā nekad nekas nav trūcis un tā tas ir arī šobaltdien – vistas un cūkas gaļa, pīrāgi, maize, zirņu bumbas, kaņepes, kartupeļi, putraimdesas, rauši, biezpiens, plātsmaizes un saldie ēdieni, kas nu kuram labāk tīk. Tā kā šai dienai vakara maltīte ir skaidra – latviski, sātīgi un pamatīgi ēdieni. Kā jau jebkuros latviskos svētkos, galdam ir jābūt bagātīgi klātam, lai nekas netrūktu visu turpmāko gadu un pats galvenais - ziemas laikā.

Mārtiņi vienmēr ir bijuši latviešiem svinama diena, tāpēc šajā dienā nav ieteicams strādāt, vismaz ne smagus lauku darbus, jo visam ir jābūt pabeigtam. Izrādās, šajā dienā nedrīkstot arī adīt un skalus lauzt.

Mārtiņa vakarā jāpaberzē sienas ar sūnām, lai ziemā mājoklī vienmēr būtu silts.

Ticējumi par dabas novērojumiem:

Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu.
Ja ap Mārtiņiem kokiem zaļas lapas, tad uz Vasarsvētkiem to būs maz.
Ja Mārtiņa dienā salst – ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.
Ja Mārtiņa dienā ir skaidrs laiks, tad ziemā gaidāms liels sals.
Ja Mārtiņos jumti ir sniegā – būs gara ziema.
Ja Mārtiņos ir bieza migla, gaidāma silta un mīksta ziema.

Raksta tapšanā izmantota Diānas Karašas grāmata ''Latviskā sadzīves tradīcijas un godi'' (1991. gads, izdevniecība ''Zinātne'').

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!