Nevēlos būt Latvijas Marija Kondo. Dana ar kasti

"Man tiešām patīk kārtot," uzsver kārtošanas entuziaste Dana Gulbe, kura, iedvesmojoties no slavenās japānietes un kārtošanas guru Marijas Kondo (Marie Kondo), Latvijā dalās ar knifiņiem mājas iekārtošanā. Dana brauc ciemos pie citiem, lai mācītu un rādītu, kā efektīvi sakārtot savas mantas. Viņa gan pati atzīst, ka joprojām to dara viegli un hobija līmenī, un pašlaik hobijs, kas nosaukts "Dana ar kasti", atrodas testēšanas fāzē, mēģinot saprast, vai Latvijā kārtošanas konsultācijas vispār vajadzīgas.

Dana ikdienā strādā bērnudārzā par audzinātāju, un bez kārtošanas, kā pati saka, viņai ir arī mājas dzīve, jo kopā ar vīru audzina divus gadus veco dēliņu. Turklāt Dana ar lielāko prieku ne tikai sniedz padomus mājokļa iekārtošanā, bet dalās ar padomiem arī citās dzīves jomās, piemēram, šī gada maijā klajā laista viņas grāmata bērnu vecākiem "Kas notiek bērnudārzā".

Kā atklāj Dana, pirmo Marijas Kondo grāmatu viņa izlasījusi pirms kāda pusotra gada, neilgi pēc tam arī otro, kas nav latviski tulkota. Savukārt tā nopietni ar kārtošanas konsultācijām, iedvesmojoties no konmari metodes [aut. – saīsinājums no Marijas Kondo], aizrāvusies pagājušajā gadā, kad parādījās cilvēki, kas par viņas sniegtajiem kārtošanas padomiem bija gatavi maksāt. "Es eju uz to, lai tas kļūst aizvien nopietnāk un nopietnāk, bet joprojām tas ir tāds hobija līmenis," piebilst Dana, "kārtošana ir aizspriedumiem bagāta tēma. Nav tā, ka tu nāksi kārtot un visi gaidīs atplestām rokām. Ir ļoti daudz mītu un aizspriedumu."

Esmu dzirdējusi, ka daži tevi dēvē par latviešu Mariju Kondo, kura nāk talkā citiem kārtot māju vai parādīt, kā to pareizi darīt. Kāpēc tieši Marijas Kondo metode?

Forši (smejas). Man kārtot ir paticis vienmēr, jau no bērnības, pie manis nonāca pirmā Marijas Kondo grāmata, un es to izlasīju. No sākuma man likās – tur nav nekā īpaša, lej ūdeni, nekas tur pa īstam nav pateikts, bet tā pa mazam solītim es kaut ko pamēģināju, izmēģināju, un man likās – tas riktīgi strādā. Es pēc dabas vienkārši esmu tāda, kas neturu sveci zem pūra un izstāstu visiem pārējiem, ja ko labu izmēģinu. Vienai draudzenei, otrai, un tā pa mazam solītim es sapratu, ka man iekšā ir dzinulis ne tikai savu māju sakārtot, bet arī palīdzēt citiem. Tas, ko es šobrīd noteikti esmu sapratusi, – tā nav 100% konmari metode, pēc kuras es savu māju kārtoju vai kādam citam palīdzu, bet tā ir kāda cita kombinācija – kaut kas no ekoloģiskā piesitiena, kaut kas no minimālisma un no vēl kaut kā. Pamatā, protams, ir konmari, bet es vienmēr uzsveru, ka neesmu konmari konsultante. Tas nav 1 pret 1. Kaut vai tikai tāpēc, ka daudzas idejas nevar pārnest tieši uz Latvijas sabiedrību un uz mūsu cilvēku domāšanu, piemēram, paldies teikšanu vai ziemas šķirošanu un vasaras drēbes, kuras konmari metode neiesaka nodalīt, bet mums tā ir realitāte.