Par 2017. gada koku izvēlēta latviešu kultūras simbols – parastā priede
Foto: DELFI

Latvijas dendrologu biedrība (LDB) par 2017. gada koku izvēlējusies parasto priedi (Pinus sylvestris). Viena no četrām Latvijas skujkoku sugām un viena no nozīmīgākajām kultūrām mežsaimniecībā, priede vienlaikus ir arī starp ilgmūžīgākajiem kokiem Latvijā.

Līdz 45 metriem augstais koks (kaimiņos Igaunijā gan esot konstatēta 46,6 metrus augsta priede) var sasniegt 500 gadu vecumu. Turklāt par koka vecumu ne vienmēr liecina tās resnums – daža laba spartiskos apstākļos augusi purva priedīte var izrādīties krietni vecāka par krietni labākos apstākļos augušu dižpriedi, skaidro LDB prezidents Andrejs Svilāns.

Priede – simbols latviešu kultūrā

Apbrīnojamas ir parastās priedes pielāgošanās spējas – tā var augt gan kūdras augsnēs, gan minerālaugsnēs, augstajos un pārejas purvos, gan arī kāpu biotopos. Par Rīgas priedēm sauktas un savulaik pat kā atsevišķa suga (Pinus rigensis Loudon) izceltas Latvijas mastu priedes ar saviem slaidajiem un taisnajiem stumbriem, kas gadsimtiem sen bija izslavētas kuģu būvē. Dzejnieka Raiņa ''Lauztās priedes" ir kļuvušas par spēka un spīta simbolu latviešu kultūrā, atbalsojoties arī citu autoru darbos. Šīs daudzās izcilās priedes īpašības Latvijas dendrologi novērtēja jau 1996. gadā, kad, dibinot biedrību de jure (de facto LDB pastāvēja kopš 1991. gada), priede kļuva par LDB simbolu.

Nupat notikušais incidents ar valsts nozīmes dižkoka – Pētermuižas dižtūjas nozāģēšanu Valles pusē – tikai vēlreiz apliecina, ka šādu saistošo noteikumu un reģistru pieņemšana novados ir vitāli nepieciešama. dendrologs Pēteris Evarts-Bunders

Dominējošā suga Latvijas mežos

Parastā priede ir viens no nozīmīgākajiem kokiem mežsaimniecībā. Lai arī meža platības, kurās valdošā suga ir parastā priede, pēdējos gados pakāpeniski samazinās, tā tomēr joprojām ir galvenā mežus veidojošā suga Latvijā un aizņem 30,8 procentus no mežu kopplatības valstī. Ņemot vērā, ka 1935. gadā un pat vēl 70. gadu dati uzrāda aptuveni vienādu parastās priedes kopplatības procentu – līdz pat 53 procentiem –, priedes audžu samazināšanās tendence ir acīmredzama. Bažas raisa arī mežizstrādātāju vēlme samazināt priedes cirtmetu no 101 uz 81 gadu, kas ļautu cirst aizvien jaunākas priežu audzes, par pašreizējo situāciju stāsta Andrejs Svilāns.

Par 2017. gada koku izvēlēta latviešu kultūras simbols – parastā priede
Foto: PantherMedia/Scanpix

Priedes – dižkoki

Ja priedes stumbra apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla sasniedz vai pārsniedz 250 centimetrus, tā ir valsts nozīmes dabas piemineklis – dižkoks. Par valsts nozīmes dižkokiem tiek atzītas arī priedes, kuru stumbra garums ir vismaz 38 metrus. Dabai draudzīgākās pašvaldībās ir pieņemti arī vietējas nozīmes dižkoku parametri, ar to nosakot aizsardzības statusu arī izcilākajiem novada kokiem, kuriem līdz valsts nozīmes dabas pieminekļa godam vēl jāpaaug. Nupat notikušais incidents ar valsts nozīmes dižkoka – Pētermuižas dižtūjas nozāģēšanu Valles pusē – tikai vēlreiz apliecina, ka šādu saistošo noteikumu un reģistru pieņemšana novados ir vitāli nepieciešama, skaidro dendrologs Pēteris Evarts-Bunders.

Latvijas dendrologu biedrība aicina informēt par zināmām priedēm un citiem izciliem kokiem – dižkokiem un savdabīgiem kokiem, datus iesniedzot Latvijas dendrologu biedrībai, dabas aizsardzības pārvaldei vai vietnē "Dabasdati".

Tags

Koki

Comment Form