120 liliju šķirnes krāšņā dārzā Auros
Foto: Valdis Semjonovs

Kā puķu kolekciju iekļaut dārza plānojumā, papildinot, bet nesaraibinot kopainu? Kā pagarināt liliju ziedēšanas krāšņumu? Vai greznās un smaržīgās Austrumu lilijas ir tik prasīgas, kā pierasts domāt?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atbildes uz šiem jautājumiem var saņemt Egijas un Mārtiņa Lazdiņu lauku sētā "Lazdiņi" Dobeles novada Auru pagastā, kur ciemojās žurnāls "Praktiskais Latvietis".

Šis ir jauns īpašums, dārzam ir seši gadi. Māja celta klajā vietā, kur agrāk pletās kartupeļu lauks. Vienu hektāru lielo piemājas platību aizņem daiļdārzs, kurā ir vieta gan apmēram 120 šķirņu lielai liliju kolekcijai, gan dīķim un bērnu rotaļu laukumam.

Egija un Mārtiņš ir agronomi, abi strādā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā "Agrario", bet dēliņš Didzis iet bērnudārzā. Daiļdārza veidošana un liliju kolekcija ir Egijas vaļasprieks.

Pagalmā paveras plaša panorāma. Skatiens nekur neatduras, iekoptos laukus var redzēt vairāku kilometru tālumā. Vieta ir līdzena kā galds, vējam nav kur aizķerties, un šādās dienās tas mājiniekiem un ciemiņiem liek padrebināties. Taču šim apstāklim ir arī savas priekšrocības – liliju kolekcija tiek kārtīgi izvējota, nemetas pelēkā puve un citas slimības.

Zemgaliešus šāda ainava aizkustina un priecē, bet Kurzemē vai Latgalē dzimušos, iespējams, mulsina – nav ne reljefa, ne lielu koku, ne upītes vai ezera, gluži kā stepē!

Egija ir dzimusi Zemgalē, Jelgavas pusē, un viņai te patīk. Piemājas teritorija un dārzs plānoti tā, lai saglabātu plašumu. Augi stādīti lielās grupās, atstājot daudz vietas zālienam. Skujeņus iegādājas nelielus un stāda vairāku metru attālumā citu no cita, rēķinoties ar pieaugušu augu izmēriem. Tāpēc pirmajos gados dobes izskatās patukšas, toties interesanti vērot, kā no 10 cm maza vēdekļveida kadiķa stādiņa izaug kupls krūms divarpus vai trīs metru diametrā.

Izveidots arī bērnu rotaļu laukums ar šūpolēm, smilšu kasti un kāpelēšanas ierīcēm.

Dekoratīvās dobes klāj mizu mulča. Tās pirkšana iesit pa kabatu, taču saimniece secinājusi, ka atmaksājas. Nesējas nezāles, ietaupās laiks ravēšanai. Zeme zem mulčas ir mitra un pavēsa. Tas apmierina daudzus augus, kuriem nepatīk, ja saknes pārkarst. Protams, kāda pienene, usne vai balanda izlien arī caur mulčas slāni, taču zeme apakšā ir irdena, nezāles var viegli izraut.

Dārzā bijām jūlija beigās, kad Āzijas grupas lilijas ziedēšanas stafeti nodeva krāšņajām un smaržīgajām Austrumu un OT grupas lilijām.

Par Austrumu lilijām dzirdēts, ka tās ir jutīgas un mūsu klimatā īsti negrib augt. Toties par šīm skaistulēm varam priecāties arī ziemā, jo smaržīgās Austrumu lilijas ar grandioziem baltiem vai sārtiem ziediem tagad piedāvā teju vai katrā puķu veikalā. Var teikt, ka esam liliju skaistuma izlutināti, bet vēl pirms desmit gadiem tās uztvērām kā brīnumu.

Austrumu lilijas izveidotas, krustojot vairākas savvaļas sugas – Japānas liliju (Lilium japonicum), krāšņo liliju (L. speciosum), zeltaino liliju (L. auratum), sarkanīgo liliju (L. rubellum) un citas. To ziedi ir lieli, grezni un ļoti aromātiski. Tām patīk viegli skāba, irdena augsne ar labu drenāžu. Vēlams uzbērt mulčas kārtu – nekaļķotu kūdru, mizu mulču vai kādu citu materiālu, kurš nav sārmains. Neberiet pelnus, jo šīs lilijas to necieš! Uz ziemu dobes vēlams piesegt.

Vēlāk, krustojot Austrumu lilijas un trompetlilijas, izveidoja OT grupas lilijas (nosaukums radīts no vecākaugu grupu pirmajiem burtiem – Oriental (Austrumu) un trompetlilijas). Tās ir izturīgākas, jo no trompetlilijām mantojušas dūšīgu augšanas sparu, bet no Austrumu lilijām – milzīgus, plaši atvērtus ziedus košās krāsās. Labi aug saulainā vai viegli noēnotā vietā, ielabotā augsnē ar neitrālu vai viegli skābu reakciju. Šīs lilijas ir salcietīgas, tomēr drošības labad uz ziemu var nedaudz piesegt. Arī tām patīk mulča, lai saule nekarsētu sīpolus. Lilijas stāda tā, lai virs sīpola paliktu augsnes slānis 3 sīpolu dziļumā. Lai pasargātu no lieka mitruma, apakšā paber drenāžas kārtu – granti vai keramzītu.

Lazdiņu dārzā ir ļoti smaga, mālaina augsne, to ielabo ar kūdru un kompostu. Egija stāsta, ka pretēji grāmatās rakstītajam Austrumu un OT grupas lilijām māls patīk. Salīdzinot ar sīpoliem, kas audzēti piejūras vieglajā smilts augsnē, šeit tie padodas krietni lielāki. Augsnes reakcija ir viegli skāba vai neitrāla – pH ir no 6,5 līdz 7, un tas apmierina visas lilijas, arī martagonlilijas, kuras parasti iesaka audzēt viegli kaļķainā augsnē.

Tags

Latvijas skaistie dārzi Lilijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form