Foto: DELFI

Pavasaris nav iedomājams ne tikai bez smaržīgām narcisēm un tulpēm, kuras jau laicīgi var iegādāties veikalos, bet arī bez pavasara vēstnešiem, kurus sarūpējuši pašmāju audzētāji, piemēram, kraukšķīgiem gurķiem vai raženiem tomātiem. "Tavs Dārzs" ielūkojās, kā ziemas aukstajos mēnešos stikla "pilīs" aug Mārupes gurķi un tomāti.

Pašlaik iespaidīgajās siltumnīcās pilnā sparā aug un ražo garie gurķi (bez papildu apgaismojuma), kuri tiks novākti jau martā, bet lēnāk tomāti, kuru raža būs vien aprīlī. Siltumnīcu kopējā platība ir 8,6 hektāri, bet agrāk tā bijusi nedaudz lielāka – 9,6 hektāri. Kā skaidro SIA "Mārupes Siltumnīcas" valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale, uzņēmums vēlas atjaunot esošās platības un būvēt jaunas siltumnīcas.

Uzņēmums pirms trim gadiem ieguva divas jaunas siltumnīcas, kuru platība ir 10 000 kvadrātmetri. Tās ir aprīkotas ar speciālu apgaismojumu, tādēļ ļaujot gurķu ražu baudīt visu gadu. Savukārt pārējā siltumnīcu platībā apgaismojuma nav, tāpēc ziemas aukstajos mēnešos jāizvēlas šiem gaismas apstākļiem piemērotākās šķirnes. Tomātu un gurķu stādiņi siltumnīcās netiek audzēti Latvijā, bet tie ceļo ar prāmi no Somijas. Kādreiz gan uzņēmums stādiņus audzējis pats, bet tad sapratis, ka ir sarežģīti izaudzēt tādu stādu daudzumu, tāpēc pēdējā laikā tiek iegādāti kvalitatīvi stādi no ārzemēm. Gurķu stādiņi ir iestādīti plēvē iepakotā akmensvates substrātā, bet tomāti –kokosa substrātā. Tiem pievienotas arī tievas caurulītes, pa kurām augs tiek apgādāts ar visām nepieciešamajām barības vielām un ūdeni.

Foto: DELFI
Jau janvāra beigās siltumnīcās ir sastādīti tomātu stādi, bet 5. februārī iestādīti garie gurķu stādiņi (bez apgaismojuma). Līdz garo gurķu (bez apgaismojuma) ražai gan nedaudz jāpaciešas, jo tā gaidāma vien marta sākumā, bet līdz sārto tomātu ražai jāgaida aprīlis. Kā atklāja Kravale, garie gurķi tiek stādīti agrāk, jo tiem vajag mazāk gaismas. "Garais gurķis ir pateicīgāks un pieticīgāks," raksturo uzņēmuma pārstāve. Savukārt lauku gurķiem vajag vairāk gaismas. Lauku gurķīši tiks stādīti 25. februārī.

Vecajās siltumnīcās gurķu audzēšana sākas februāra sākumā (šogad 5. februārī), bet beigsies oktobrī. Tad vecajās siltumnīcās notiek dezinfekcijas darbi. Savukārt jaunajās siltumnīcās, kur ir apgaismotā platība, raža ir visu cauru gadu, ik pa laikam nomainot stādiņus. Gaismas gurķu siltumnīcās var redzēt, ka starp brangajiem stādiem ir atstātas tukšas vietas ar substrātu, kur jau nākamajā nedēļā tiks stādīts starpstādījums – jauns gurķa stāds, bet starp tomātu stādiem var redzēt rosāmies kamenes.

Foto: DELFI
Mārupes siltumnīcās audzē šādas gurķu šķirnes – 'Lohengrin', kas tiek audzēta gaismā, bet "bez gaismas" – 'Hi Force' . Savukārt tomātu šķirnes ir 'Admiro' un 'Balancan'. Kā atklāj Kravale, tomātu šķirne 'Admiro' ir iecienīta arī mazdārziņu īpašnieku vidū.

Gurķus novāc, kad tie ir sasnieguši konkrēto svaru – 250 līdz 270 gramus. "Jo lielāks kļūst gurķis, jo tajā vairāk ūdens. Mums šķiet, ka 250 un 270 gramus smagais gurķis ir tas garšīgākais, kraukšķīgākais un ar garšu piesātinātākais," uzsver Kravale. Darbinieki jau "uz aci" ir iepraktizējušies, kad gurķus ņemt nost, tāpēc katrs gurķis pirms novākšanas netiek svērts ar speciāliem svariem. Savukārt gurķa lapas tiek savāktas kaudzē, tad ievietotas ratos un transportētas uz speciāliem konteineriem. Tāpat arī tomātiem tiek normēts ķekaru un lapu daudzums. Uzņēmuma pārstāve arī mazdārziņu īpašniekiem iesaka atlapot tomātu lapiņas, jo, ja lapu ir pa daudz, tad siltumnīcā ir ļoti liels mitrums, turklāt lapu atlapošana paātrina tomātu nogatavošanās procesu. "Pie augiem ir jāstrādā, nebūs tā, ka iestādi, un viss notiks pats no sevis," atgādina Kravale.

Foto: DELFI
Taujāta par dažādiem eksperimentiem un jaunām šķirnēm, uzņēmuma pārstāve atzīst, ka ļoti neaizraujas ar eksperimentiem. "Ražošanā ir tā – ja tu esi iemācījies audzēt vienu šķirni, tad labāk neeksperimentēt, jo katrs eksperiments var dārgi maksāt," uzsver Kravale. Tomēr uzņēmums ik pa laikam paeksperimentē ar kādu jaunu šķirni, bet tad eksperimenta kārtā tiek iestādīti tikai 60 vai 100 stādiņi. Tā laikā tiek testēta gurķa vai tomāta garša, lūkots, ko par to saka pircēji, vērots, kāda ir ražība un slimību izturība. Pērn uzņēmums eksperimentēja arī ar tumšo tomātu audzēšanu – šķirni 'Chocomato', bet šogad šis eksperiments netiks turpināts, jo tas nav rentabli, turklāt tumšo tomātu audzēšana ir nedaudz grūtāka par standarta sarkanajiem tomātiem un arī raža ir mazāka, kas nozīmētu to, ka tirgū tiem būtu jābūt divas reizes dārgākiem. "Latvijā nav problēmas izaudzēt, problēmas ir pārdot. Tas tirgus mums nav ļoti liels, visu eksotisko tāpat ved iekšā, to, ko ved iekšā, tas sanāk lētāk, nezinu, kā viņiem tas viss sanāk," atzīst uzņēmuma pārstāve. Vaicāta, vai pērnā gada siltā vasara ietekmējusi tomātu un gurķu ražu, uzņēmuma pārstāve atzīst, ka karstums ir ietekmējis gurķu ražību, jo karstums nomocījis augu.
Foto: DELFI
Fasēšanas telpas uzņēmumam ir pavisam nelielas, kurās gurķi tiek ietērpti plēvēs. "Galvenais mūsu uzdevums ir izaudzēt produkciju," norāda uzņēmuma pārstāve. Kā skaidro Kravale, plēve gurķim nepieciešama, lai tas ne tikai nesavīstu, bet arī nezaudētu savu uzturvērtību, tajā skaitā arī garšu un aromātu. Gurķi lēnām slīd pa lenti, kur tos galā sagaida uzņēmuma darbinieki, kas noteikto gurķu skaitu saliek kastēs, kur tie tālāk ceļo uz veikaliem. Nedaudz citādāk ir ar tomātiem, jo tie neslīd pa letēm, bet tos nolasa un uzreiz saliek kastēs, kur tiem tiek piešķirta uzņēmuma atpazīstamības uzlīme. Katram tirgotājam prasības ir atšķirīgas, tajā skaitā arī par vēlamo taru un produktu svaru kastēs.

Foto ieskats Mārupes siltumnīcās:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!