Lielākais plāns ir pārstāt plānot! Maļinu stāsts par atgriešanos Latgalē pēc dzīves Islandē

Māja Islandē bijusi liela – tur jau pirms pāra ierašanās dzīvojuši Litas brāļi, kas izveidojuši savu celtniecības firmu. Islandes mājā visi dzīvojuši kā liela ģimene. Patiesībā īstais iemesls, kas pamudināja pārcelties uz Islandi, bija abu kāzas. "Pirms tam vairākus gadus dzīvojām un strādājām Rīgā, bet gribējām precēties. Sakrāt kāzām Latvijā prasītu mazliet vairāk laika, un tieši tad arī brālis sauca Māri: "Brauc! Darba ir daudz. Kaut uz pāris mēnešiem!" Nodomājām, kāpēc gan neaizbraukt uz pāris mēnešiem. Un tā tie pāris mēneši pārvērtās par četriem gadiem," stāsta Lita.

Sākotnēji plāns bijis reiz atgriezties uz dzīvi Rīgā. Tika skatīti dzīvokļi arī Pierīgā – Ādažos un Ikšķilē. Tomēr Islandes miers bija pārņēmis tiktāl, ka iedzīvoties straujajā Latvijas lielpilsētas dienas ritmā pat atvaļinājumu laikā bijis grūti. "Islandē ir pavisam cita pasaule – cita mentalitāte un pilnīgi cits dzīves ritms. Visi ir mierīgi, neviens nekur neskrien. Pat ja tu darbā skriesi, islandietis pateiks: "Nu nē, vari mierīgāk?!" Lai gan dzīvojām galvaspilsētā – tur, kur arī vajadzētu būt vienai lielai skriešanai –, nekā tamlīdzīga nebija. Bija viens atvaļinājums, kad atbraucām uz Latviju un Māris pie friziera izdomāja doties kājām, nevis saukt taksi. Viņš gāja pa Čaka ielu, tolaik kā reiz to tikko sāka remontēt, un pēc tam viņš teica: "Nē, Rīgā mēs neatgriezīsimies!""