No kokapstrādes līdz floristikai. Pēteris Mičuls par īstā ceļa meklēšanu un atrašanu

"Esmu iemācīts – ja kaut ko dari, tad dari tā, it kā to darītu sev, nevis kādam citam. Izdarīt kaut ko fiksi un mukt prom – tas nekur neder," tā par sevi teic Pēteris Mičuls – cilvēks, kurš, ja vien nepieciešams, apgūs jebkuru amatu. Ja būs vajadzīgs, viņš uzklās svētku galdu, dekorēs to ar krāšņiem ziediem un pagatavos gardu ēdienu. Vajadzības gadījumā uzmeistaros arī pašu galdu! "Nekad nesaku nē. Dzīve jau piespiež, ceļu pagriež tā, lai varētu izdzīvot," tā par savu plašo interešu loku teic Pēteris, piebilstot: "Ja ieliec darbā savu sirdi un dvēseli, tad viss izdodas daudz labāk, nekā strādājot tikai naudas dēļ."

Cauri profesiju līkločiem līdz ziediem

Lai arī pašlaik daļu savas dzīves Pēteris pavada, veidojot krāšņus pušķus un dekorējot telpas svētkiem, dzīves līkloči vīrietim pavēruši iespēju kļūt par plaša spektra speciālistu. Saistība ar ziediem un floristiku gan viņam bijusi jau kopš bērna gadiem. "Jau bērnībā pats taisīju dekorus svētkiem, tostarp adventes vainagus. Sīļukalna pamatskolā tiku aizsūtīts arī uz radošo konkursu, kurā bija jāgatavo adventes vainags. Pēc konkursa pamazām viss aizgāja – vidusskolas laikā kādam draugam vai paziņai uztaisīju vainagu, vēlāk arī studiju gados draugiem un kolēģiem. Pamazām tas no hobija pārauga nelielā veidā, kā piepelnīties," pastāsta Pēteris. Taču pirms savas ziedu tirgotavas atvēršanas roka tika izmēģināta vēl citos amatos.

Vidusskolas gadi tika aizvadīti, smeļoties kokapstrādes un koktēlniecības gudrības Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolā no pazīstamā koktēlnieka Antona Rancāna. Šajā laikā meistarība izmēģināta gan skulptūru, gan mēbeļu un citu koka izstrādājumu veidošanā. "Nebija tā, ka mums iedeva tikai konkrētus darbus, piemēram, uztaisīt krēslu – un viss. Protams, bija jātaisa arī krēsli un pirts karotes, taču bieži bija jāveido interesanti, radoši un mākslinieciski risinājumi, piemēram, no bluķa jāuztaisa augļu trauks." Daļa radīto priekšmetu savu funkciju aizvien pilda Pētera lauku mājās. Aizvien ar īpašu lepnumu viņš atceras savu diplomdarbu – izgatavotās durvis. "Tās joprojām, neskatoties uz 16 kalpošanas gadiem, lieliski darbojas."

Lai arī pēc vidusskolas beigšanas Pēteris bija nolēmis trupināt prasmes attīstīt kokapstrādē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, pēc viena studiju semestra sapratis – šis nav īstais ceļš. Nolemjot mācīties par pārtikas tehnologu, aizsākās nākamais dzīves posms viesmīļa un bārmeņa amatā, jo, kā jau studentiem pienākas, bija nepieciešams kāds darbs, kuru bez problēmām apvienot ar mācībām: "Tā aizsākās manas viesmīļa un bārmeņa gaitas. Pašlaik jau 16 gadus diendienā darbojos šajās jomās." Pastrādājot dažādos uzņēmumos gan Jelgavā, gan Rīgā un Jūrmalā, šobrīd Pēteris pilda menedžera un vadītāja pienākumus ēdināšanas uzņēmumā "H2O banketi". Tas gan nenozīmē, ka kokapstrādes iemaņas vairs nav nepieciešamas. "Pēdējais, ko pats savām rokām esmu būvējis, ir vasaras kafejnīca ezera krastā, kopā ar saimnieku. Ja vajag, pats arī varu uztaisīt kādus podestus dekorācijām vai bāra leti, pieskrūvēt kādu dēli vai plauktu."