Par Latvijas gada koku izvēlēta krūmu čuža jeb klinšrozīte

No nominācijai pieteiktajiem kandidātiem, klinšrozīte gandrīz vienbalsīgi atzīta par uzvarētāju, atzīst biedrības pārstāvis Andrejs Svilāns, norādot, ka krūmu čužas sīvākais konkurents bijusi parastā purvmirte Myrica gale.

Krūmu čužas tiek plaši pielietotas apstādījumos, tomēr savvaļā tas ir viens no retākajiem un apdraudētākajiem augiem.

Krūmu čuža ir līdz pusotru metru augsts, dekoratīvs rožu dzimtas krūms, kas visu vasaru bagātīgi zied dzelteniem ziediem. Latvijas dārzos, parkos un apstādījumos bieži sastopamas šķirnes, kas no pamatsugas atšķiras ar krūmu augstumu, ziedu un lapu krāsu. Klinšrozīte ir iecienīts apstādījumu augs, pateicoties ilgstošajai ziedēšanai, ātraudzībai un noturībai pret dažādiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Krūmu čuža ir divmājnieks. Neraugoties uz to, sievišķajiem ziediem ir labi attīstītas, bet sterilas putekšnīcas, savukārt vīrišķajos ziedos pēc noziedēšanas auglis izveidojas, bet tajā neattīstās sēklas, kas var būt par kļūdu iemeslu, veicot pētījumus par sēklu veidošanos. Vienīgajā Latvijas savvaļas atradnē pēdējos 15 gados veiktajos sugas vitalitātes pētījumos konstatēts, ka sugai nenotiek normāla ģeneratīva atjaunošanās – čužas populācijā ir tikai veci krūmi, kas ražo sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, savukārt jaunu, vitālu krūmu nav.

"Vai mūsu floras retums ir apdraudēts un krūmu čuža izmirst? Kas būtu darāms, lai šo atradni saglabātu arī nākotnē? Tie ir jautājumi, uz kuriem dendroloģijas eksperti centīsies gūt atbildes, savukārt izvirzot krūmu čužu kā gada koku – pievērst šai problēmai arī sabiedrības uzmanību," stāsta Svilāns.

Suga savvaļā izplatīta ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā: Ziemeļeiropā, Igaunijā; Urālos, Krievijas Tālajos Austrumos arī Ziemeļamerikā. Baltijas reģionā – Ēlandē, Gotlandē vairākas vietās Igaunijā, savukārt Latvijā krūmu čuža savvaļā sastopama tikai vienā vietā – Abavas palienē pie Kandavas, dabas lieguma "Čužu purvs" teritorijā.

Krūmu čuža savā plašajā areālā visbiežāk aug uz kaļķakmens klintīm, kā arī gar upju krastiem kaļķakmens klinšu piekājēs. Abavas ielejā čuža aug uz avotkaļķu nogulām, uz kurām akumulējusies plāna (10-25 cm) augsnes kārta ar izteikti sārmainu reakciju.