Foto: Shutterstock
Pirms ķeramies klāt dārza darbiem, vērts gluži kā detektīvam izpētīt, kāds ir dārza augsnes sastāvs, lai pēcāk droši zinātu, ar kādiem līdzekļiem kultūraugus pabarot.

Ir vairākas kļūdas, kuras pieļaujam, mēslojot augus. Pirmkārt, jāpatur prātā, ka tikko stādītus augus pirmās divas nedēļas vajag tikai laistīt, ne mēslot, jo tiem vēl nav izveidojušās mazās uzsūcošās saknītes. Gribot labāk, mazo audziņu šādi aizlaidīsi postā.

Vēl viena tipiska kļūda – tiek mēslota sausa augsne. Efekts ir tāds, it kā uz tās uzbērtu ļoti, ļoti daudz mēslojuma, tādēļ augi apdeg (īpaši cieš jutīgākie). Augs jebkuru mēslojumu spēj uzņemt tikai izšķīdušā formā, tāpēc pareizi augsni kārtīgi salaistīt, samēslot un atkal salaistīt. Kamēr minerālmēslojumam nav mitruma un siltuma, tas nespēj sadalīties. Turklāt mēslot nevajadzētu saulainā laikā, jo karstā dienā augi var gūt apdegumus, īpaši, ja minerālmēslojums nokļūst uz auga.

Taču visbiežākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, lietojot minerālmēslojumu, ir augu pārbarošana, jo šķiet, ka tas izaugs ātrāk, būs kuplāks un veselīgāks, ja iedos mazliet vairāk, nekā rakstīts uz iepakojuma. Bet tieši pārbarošana augu var nogalināt ātrāk nekā jebkas cits. Ja uz šķidrā minerālmēslojuma iepakojuma deva norādīta 200 mililitri uz 10 litriem ūdens, tad droši var iemaisīt uz pusi mazāk – 100 mililitrus; tā augs jutīsies komfortablāk. Kas var notikt, pārbarojot augu? Nedaudz pārbarotam nokaltīs lapas, tas šajā un, iespējams, arī nākamajā sezonā nedos augļus vai ziedus, bet stipri pārbarotam augam būs apdedzinātas saknes, un tas aizies bojā uzreiz. Ja gribas, lai viengadīgie augi daudz un ilgi zied, no šķidrā minerālmēslojuma jāpagatavo divreiz, pat trīsreiz vājākas koncentrācijas maisījums un ar to puķes jālaista divreiz nedēļā. Mazās koncentrācijas dēļ mēslojums ilgi nesaglabājas augsnē, un no laistīšanas ar ūdeni tas ātri izskalosies, bet augi paspēs paņemt sev tik daudz barības vielu, cik tiem vajadzēs līdz nākamajai "ēdienreizei", neriskējot tos pārbarot.

Lielākajā daļā mazdārziņu augsne ir izteikti pārkaļķota, un, ja vēl papildus tiek lietots mēslojums, nekas labs nevar izdoties, jo augam nepatīk, ja to pārbaro. Ja vide ir pārāk sārmaina, situāciju nevar uzlabot. Daudzi uzskata, ka sūna ir skābas augsnes indikators, bet tā nav. Tāpēc ieteikums ir veikalā iegādāties speciālas sloksnes augsnes skābuma noteikšanai šķīdumā, lai noskaidrotu, kāds pH līmenis ir tava dārza augsnē, pirms sāc to ielabot. Vēl precīzāku informāciju par augsni dārzā iegūsi, ja nodosi augsnes analīzes.

"Lai nebūtu jāzīlē, vai avenes nepieciešams mēslot un vai augsne nav jākaļķo, ieteicams veikt augsnes analīzes," iesaka Dārzkopības institūta vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa un piebilst, ka tas būs noderīgi, audzējot arī citus augus, un analīžu veikšanā ieguldītā nauda ļaus ietaupīt līdzekļus mēslojuma iegādei. Analīzes veic Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

VAAD Agroķīmijas departamenta Agroķīmijas laboratorijas galvenā eksperte Lauma Prindule
paskaidro, kādas ir parauga ņemšanas prasības:

  • Vienu paraugu var ņemt no platības, kas nav lielāka par sešiem hektāriem. Katra platība veido vienu paraugu ņemšanas laukumu.
  • Katru paraugu ņem, ejot pa laukuma garāko diagonāli un veicot 15–20 zondējumus vai rakumus ar lāpstu 20 centimetru dziļumā. Atsevišķos zondējumos vai rakumos paņemto augsni ievieto spainī, rūpīgi samaisa. Jau apstādītos augļu dārzos un ogulājos paraugu ņem no apdobes, kur atrodas sakņu darbības zona, arī veicot 15–20 rakumus vai dūrienus, ejot pa diagonāli.
  • No samaisītās augsnes paņem vienu vidējo augsnes paraugu (apmēram 0,5 līdz vienam kilogramam), ko ievieto tīrā traukā (piemēram, plastmasas spainī vai auduma maisiņā). Ja ņem vairākus paraugus, katru paraugu skaidri identificē.
  • Paraugus ņem no viendabīgas augsnes, vienā paraugā nedrīkst apvienot augsni ar atšķirīgu granulometrisko sastāvu (piemēram, smilts un māls), ar dažādu organisko vielu saturu vai no dažādiem augsnes tipiem (piemēram, velēnu karbonātu un podzolētas augsnes).
  • Paraugu nedrīkst ņemt nesen kaļķotā vai mēslotā laukā, to ņem ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc kaļķošanas vai mēslošanas.
  • Paraugs, cik iespējams, nedrīkst saturēt nesadalījušās augu daļas, dzīvnieku atliekas, akmeņus vai citus piemaisījumus.


Vairāk par augu barošanas mākslu un to, kā neapjukt lielajā piedāvājumā, uzzināsi šajā "Delfi" rakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!