Foto: DELFI
"Delfi" raidījumā "Dārza jautājums" dārzniece un arboriste Ilze Andersone atgādina, ka kompostu dēvē par dārznieku melno zeltu. Turklāt to var veidot visu sezonu, pēc tam ielabojot dārza augsni un ietaupot līdzekļus, kuri būtu nepieciešami, kompostu iegādājoties veikalā.

Komposta kasti var izveidot no visdažādākajiem materiāliem. Ja teritorija to ļauj, tad vari veidot arī vienkāršu komposta kaudzi bez speciāla rāmja. Andersone stāsta, ka šobrīd iecienīta ir kompostu kastu veidošana no paletēm. Cilindra formas komposta kasti var izveidot no stiepļu žoga.

Noslēdzošajā "Dārza jautājums" epizodē Andersone parāda, kā komposta kasti izveidot no kokmateriālu atgriezumiem. Tāpat viņa pastāsta par to, kas jāievēro, lai komposts būtu veselīgs un pārstrādātos raitāk. Epizodes noslēgumā tiek sniegta atbilde uz lasītājas jautājumu par to, kā no laputīm atbrīvot ogulājus, kuros jau ir ogas un paziņots, kurš no konkursa dalībniekiem laimē "Stihl" akumulatora zāles pļāvēju ar akumulatoru un lādētāju.

Svarīgi komposta kastei atrast īsto vietu. Ja iespējams, vislabāk komposta kasti novietot tuvu dārzam, lai nezāles un citi dārza atkritumi nebūtu tālu jānēsā. Bet vissvarīgāk to nenovietot atklātā saulē – tur komposts ātrāk izžūs un sakaltīs, radot tikai raizes. Piemērotākā vieta kompostam ir pusēna.

Komposta kasti var taisīt gan ar grīdu, gan bez, tāpat ar vāku. Jāatceras, ka veselīgam kompostam ir četri svarīgi priekšnoteikumi: zaļā masa, kas ražo slāpekli (piemēram, zāle, nezāles, kafijas biezumi), brūnā masa (piemēram, lapas un zari), ūdens un gaiss. Tieši tādēļ labi, ja komposta kastes rāmī ir spraugas, caru kurām gaisam cirkulēt. Kompostu laiku pa laikam ir jāpārkrāmē, jo, ja tas ilglaicīgi stāv vienā vietā, sāks parādīties nepatīkamas smakas un attīstīties nevēlami organismi, piemēram, pelējums un sēnes. Ja dārza platība to atļauj, tad Andersone iesaka veidot plašu kasti, kurā arī iespējama komposta pārkrāmēšana.

Kompostā nevajadzētu ievietot tādus produktus kā gaļa un kauli, kuri var nelabi smakot un piesaistīt meža dzīvniekus. Tāpat nevajadzētu izmest maizi un citas konditorejas pārpalikumus, kas piesaistīt peles un citus grauzējus. No virtuves pārpalikumiem droši drīkst izmantot dārzeņus, to mizas, banānu mizas un arī olu čaumalas.

Andersone stāsta, ka pavisam droši kompostā var likt sapļauto zāli, nezāles un lapas. Jāņem vērā, ka ozolu un augļu koku lapas sadalīsies lēnāk par citu koku lapām, taču arī tās var likt kompostā. Bieži jautājums rodas par skaidu izmantošanu, un Andersone uzsver, ka neliels skaidu daudzums nenāks par skādi, tikai smalkas skaidas kompostā nevajadzētu sabērt lielā daudzumā, citādāk tās var pārāk sablietēties, bloķējot gaisa plūsmu. Nevajag baidīties kompostā izmantot arī kartona kastes, avīzes un citus papīrus, tikai svarīgi, lai tie būtu bez līmlentēm un neglancēti. Vasarā vispieejamākais materiāls, kuru izmantot komposta veidošanā, ir tikko pļautā zāle, tikai to svarīgi uzreiz nelikt ļoti biezā kārtā.

Dārzniece stāsta, ka labi kompostam izmantot arī satrūdējušus kūtsmēslus, kas paātrinās trūdēšanas procesu, jo šāda vide labprāt patīk sliekām, taču nelielā daudzumā var izmantot arī svaigus kūtsmēslus. Vēl komposta trūdēšanas procesu var paātrināt, pašā apakšā saliekot lielākus zarus, kas veicinās gaisa apmaiņu.

Komposta kaudzi jāveido trapeces formā ar iedobīti tās augšgalā, kur krāties mitrumam, kas neļaus kaudzei ātri izžūt. Lai arī dārzi ir sezonāli, svarīgi komposta kaudzi veidot kārtās, tādējādi jaucot visus materiālus. Tāpat svarīgi vasaras laikā neļaut kaudzei izžūt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!