Foto: Shutterstock
Ja vien māja neatrodas nomalē, ar dažadām skaņām – lidmašīnu un mašīnu trokšņiem, remontdarbu, koku zāģēšanas, zāles pļaušanas, suņu riešanas un arī kaimiņu radītajiem trokšņiem – jāsadzīvo katru dienu.

Pārlieku skaļi trokšņi var izraisīt dažādas veselības problēmas, un šis nelabvēlīgais vides stāvoklis ikdienu ietekmē miljoniem cilvēku. Uzņēmuma "Velux" veiktais "Veselīgo māju barometrs 2022" liecina, ka trokšņainā vidē, ko rada kaimiņi, ielu trokšņi, mājas konstrukcija un citi skaņas avoti, Latvijā dzīvo 13 procenti iedzīvotāju.

Palielina stresu un samazina spēju koncentrēties

Pasaules Veselības organizācija norāda, ka par nelabvēlīgu vides stāvokli var uzskatīt troksni, kas pārsniedz 65 decibelus. Pārsniedzot 75 decibelus, tas jau kļūst kaitīgs, bet 120 decibelus – dzīvībai bīstams. Pilnvērtīgai atpūtai nakts laikā fona trokšņiem nevajadzētu pārsniegt 30 decibelus. Piemēram, automašīnas signāls rada 90 decibelus, zemu pārlidojusi lidmašīna 130 decibelus, pneimatiskais urbis ceļu remontdarbos 110 decibelus, bāri un restorāni vairāk nekā 100 decibelus.

Paaugstināts trokšņu līmenis var izraisīt pat dzirdes zudumu, un saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) datiem palielināts troksnis ik gadu izraisa vairāk nekā 16 tūkstošu priekšlaicīgu nāves gadījumu un vairāk nekā 72 tūkstošus hospitalizāciju.

Taču biežāk tas veicina asinsspiediena paaugstināšanos, sirds slimību attīstīšanos, rada miega traucējumus un stresu. Īpaši jūtīgi pret trokšņiem ir bērni un gados veci cilvēki. Pētījumi liecina, ka bērni, kuri dzīvo lidostu tuvumā vai kuru mājas atrodas ielās ar intensīvu satiksmi daudz biežāk cieš no stresa, atmiņas un koncertēšanās traucējumiem, ir nepietiekama lasītprasme.

Rūpīgi jāizvēlas mājoklis

Lai gan lielāko daļu skaņas avotu nevaram ietekmēt vai spējam ietekmēt tikai minimāli, mēs varam rūpīgāk izvēlēties, kur dzīvojam. Latvijas Akustiķu apvienības un Būvinženieru savienības akustikas eksperts Andris Zabrauskis, izvēloties mājokli, iesaka pievērst uzmanību ne tikai ēkas vizuālajam izskatam, bet arī tehniskajam stāvoklim un novietojumam. "Dzīvesvietai būtu jāizvēlas iespējami klusāka vieta. Bet ir skaidrs, ka visi nedzīvosim mežā. Laba alternatīva ir klusākas priekšpilsētas vai piepilsētas. Jo skaļāka būs ārējā vide, jo lielākas investīcijas būs nepieciešamas, lai mājoklī šis skaņas apslāpētu."

Arī "Velux" ģenerāldirektors Baltijā Dmitrijs Astašonoks rekomendē izvēlēties mājokļus, kas neatrodas pie ielām vai šosejām ar ļoti intensīvu satiksmi. "Ja tomēr dzīve pilsētas centrā šķiet pievilcīga, klusākas būs pagalma mājas vai tās, kas no braucamās daļas atdalītas ar zaļo zonu, kokiem. Kā guļamistabu noteikti vajadzētu izvēlēties visklusāko telpu, lai netiktu traucēts naktsmiers."

Lai gan pie fona trokšņiem ar laiku pierod un šķiet, ka tie vairs netraucē, tomēr ietekme uz veselību paliek.

Vai logu nomaiņa var līdzēt?

Viens no būtiskākajiem skaņas caurlaides elementiem no ārienes ir logi. Zabrauskis norāda, ka, lai gan pirmskara laikā celtās mājas ir masīvākas nekā šobrīd būvētās un ar salīdzinoši labu skaņas izolāciju, taču šajās ēkās problēmas parasti ir tieši logi, kas ir sliktā stāvoklī. "Ja tie ir satrupējuši, sašķiebušies, un ir izveidojušās plaisas, tad tiem praktiski vairs nav nekāda skaņas izolācija. Vēl sliktāk ir padomju laikā celtajās mājās, kur nelika divus dalītus rāmjus, bet vienu."

Akustikas eksperts uzsver, ka arī tik populāro plastmasas logu mūžs no skaņas izolācijas viedokļa nav ilgs, pat ja vizuāli defektus nevar pamanīt: "Ja garām brauc automašīna un, uzspiežot uz loga starp eņģēm, ir dzirdama skaņas izmaiņa, ir skaidrs, ka logs jau ir deformējies." Tā kā plastmasas logi nav mehāniski labojami, vienīgais risinājums ir to nomaiņa, tāpēc plastmasas logi ir salīdzinoši lēts, bet noteikti ne ilgtermiņa risinājums.

Savukārt Astašonoks skaidro, ka spēcīgu nokrišņu, piemēram, lietus un krusas laikā īpaši skaļi būs jumta logi, tāpēc ir būtiski, lai tie būtu kvalitatīvi. "Piemēram, divkameru stikla pakete iepretī vienkameras stikla paketei var samazināt skaņas caurlaidību aptuveni uz pusi," skaidro eksperts.

Kā risinājumu viņš min jumta logu ar speciālu, lietus troksni slāpējošu stikla paketi ar biezāku ārējo stiklu. Ļoti būtiski, lai logi mājoklī būtu ievietoti profesionāli, ievērojot visas tehnoloģiskās prasības, tādēļ labāk šo darbu uzticēt sertificētam iebūvētājam. Papildu skaņas izolāciju var nodrošināt arī atbilstoši logu slēģi.

Visam ir risinājums

Skaņas avoti vai pārnesēji mājoklī nav tikai logi, arī jumts, pati mājas konstrukcija, un arī kanalizācijas sistēma var radīt troksni.

"Ja plānots izbūvēt mansarda dzīvokli bēniņos, tad noteikti vajadzētu veikt papildu skaņas izolācijas pasākumus, jo mūsdienās jumta konstrukcijas ir ļoti vieglas un iespējams, ka skaņas izolācija jumtam ir vēl zemāka nekā logiem," saka Zabrauskis.

Eksperts skaidro, ka pēdējos gados daudzīvvokļu ēku projektētāji daudz vairāk pievēršas arī kanalizācijas šahtu izolācijai. Šobrīd ir pieejami ļoti dažādi stāvvadi, visskaļākie noteikti būs plastmasas, savukārt vecie čuguna vai keramikas būs daudz klusāki.

"Mūsdienās pastāv lieliskas iespējas samazināt arī trokšņu līmeni no kaimiņiem, taču jārēķinās, kas sienu skaņas izolācijas palielināšana samazinās telpas platību, jo pati niecīgākā konstrukcija būs vismaz 5 centimetrus bieza. Parasti visam var atrast risinājums, taču svarīgi pieaicināt profesionālu būvakustiķi, kurš varēs ieteikt labākos risinājumus," rekomendē speciālists.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!