Nāve lādiņa sprādzienā, slepkavība atriebības dēļ, simtiem izlaupītu kapu un izdzēstas vēstures liecības – lūk, nelegālās arheoloģijas sekas, ar kurām nākas saskarties Latvijas vēsturniekiem un tiesībaizsardzības iestādēm. Likumiem kļūstot bargākiem, mantrači retāk izposta senkapus, taču policijas redzeslokā joprojām nonāk senlietu un ieroču kolekcijas, bet vēsturniekiem nākas pētīt nezin kur izraktas rotas, kuras zaudējušas vissvarīgāko – vēsturisko kontekstu.

"Ar atrastajām sprāgstvielām varēja uzlaist gaisā visu Bolderājas centru," tā 2000. gadā Valsts policijas preses dienests aprakstīja kādā privātmājā atrasto munīcijas apjomu. 46 gadus vecs vīrietis ar iesauku "Kapčonijs" savās mājās uzglabāja piecas aviācijas bumbas, 47 artilērijas lādiņus, 35 mīnas, trīs detonatorus, trīs granātas un vairāk nekā vienu kilogramu sprāgstvielu. Lielākā daļa munīcijas bija no Pirmā un Otrā pasaules kara, bet arsenālā bija arī krājumi no pēckara gadiem. Tolaik Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns apgalvoja, ka tas ir lielākais munīcijas un sprāgstvielu krājums, ko atklājusi policija.

Lielākais, bet ne pēdējais, jo "melnie mantrači" vienmēr ir sagādājuši galvassāpes policijai.